Izauguši plūmju koki spēj sasniegt pat sešu metru augstumu, un dažādu šķirņu ražas laiks ir no vēla pavasara līdz vasaras beigām. Plūmes ir barojošas un garšīgas un ir lieliski piemērotas ēšanai svaigā veidā, konservēšanai, no tām var pagatavot arī lieliskus džemus un želejas. Žāvēšanai izmanto speciālas tumši violetas ungāru šķirnes plūmes.
Plūmēs ir daudz augu barības vielu, tāpēc gan svaigas, gan žāvētas plūmes vairākkārt pētītas, lai noskaidrotu to ietekmi uz veselību. Plūmju sastāvā esošajiem fenoliem piemīt lieliskas antioksidanta īpašības.
Vēsture
Tā kā ir milzīgi daudz plūmju šķirņu, tad nav nekāds pārsteigums, ka tām ir dažādi priekšteči un izcelsmes vietas. Eiropas plūmes izcelsmes vieta ir pie Kaspijas jūras, tur šo augu atklāja aptuveni pirms 2000 gadiem. Jau senās Romas laikos bija pazīstamas 300 Eiropas plūmju šķirnes.
Plūmes literatūrā pirmoreiz pieminētas 479. gadā pirms mūsu ēras. Tām bija svarīga loma Konfūcija rakstos, kuros tika apskatīta tālaika Ķīnas virtuve un ēdieni. 65. gadā pirms mūsu ēras Romas dārzos šo augu ieviesa Pompejs, bet Aleksandra Lielā laikos plūmes izplatījās Vidusjūras reģionā.
Krusta karu laikā Eiropā tika ievestas vēl dažas lieliskas plūmju šķirnes, to vidū līdz pat šim laikam pazīstamā 'Renklode', kura savu vārdu ieguvusi par godu Francijas karaļa Ludviķa XII meitai Klodai.
Ziemeļamerikā pirmie kolonisti atklāja savvaļas plūmju audzes austrumu krastā, taču mūsdienās Eiropas plūme ir aizstājusi Amerikas savvaļas plūmes, un tieši Eiropas plūmju šķirnes tiek izmantotas komerciāliem nolūkiem. Tieši pateicoties kolonistiem, 17. gadsimtā Eiropas plūmes nonāca Amerikas Savienotajās Valstīs.
Lai gan Japānas plūmju priekšteči meklējami Ķīnā, tās nosauktas par godu Japānai, kuras zemkopji veicināja lielāku to attīstību un izplatību. Japāņu plūmes ASV nonāca tikai 19. gadsimta beigās. Mūsdienās lielākās plūmju audzētāju valstis ir ASV, Krievija, Ķīna un Rumānija.
Dažādie veidi
Plūmes ir unikālas ar savu lielo šķirņu skaitu. Pasaulē ir pazīstamas vairāk nekā 2000 dažādas plūmju šķirnes.
Plūmes iedala sešās grupās - Japānas, Amerikas, Damsona, Ornamentas, Meža un Eiropas jeb dārza - to izmērs, forma un krāsa var variēt. Lai gan parasti plūmes ir apaļas, dažām šķirnēm forma mēdz būt ovāla vai sirds veida.
Mūsdienās komerciāli audzē šādas plūmes:
- Damson jeb Damaskas plūme ir savvaļas plūmju šķirne;
- Greengage auglim ir stingrs, zaļš vidus un miza arī tad, kad tas ir nogatavojies;
- Mirabella - tumši dzeltenas, visvairāk šīs šķirnes plūmes audzē ziemeļaustrumu Francijā;
- Satsumas (Japānas) plūmes ir nelieli, bet ļoti sulīgi augļi;
- Viktorija - plūmes ar sarkanu vai raibu mizu, kas sargā dzeltenas krāsas mīkstumu;
- Yellowgage jeb zelta plūme - līdzīga Greengage, tikai dzeltena.
Latvijā populārākās plūmju šķirnes ir:
- 'Komēta' - ļoti agra. Augļi sarkani, apaļi, garšīgi. Laba garša. Izturīgas transportējot.
- 'Viktorija' - izturīgas transportējot. Vidēji vēlīna, ļoti ražīga, gaiši violetīga ar dzeltenīgu. Izturīga un pieticīga.
- 'Renklod Raņņij Doņeckij' - zaļgandzeltena ar sarkanu, lieli augļi ar teicamu garšu.
- 'Perdrigons' - vēla, zili violeta, ar labu garšu.
- 'Ave' - mājas plūme, pašauglīga. Augļi violetsarkani, lieli, apaļi.
- 'Edinburgas hercogs' - vidēji vēla. Augļi tumši sarkanvioleti, sulīgi.
- 'Skoroplodnaja' - agra šķirne ar oranžsarkaniem, sulīgiem augļiem, ienākas augusta sākumā. Ļoti ātrražīga.
- 'Ulenas Renklode' - vidēji vēla, ienākas augusta beigās. Augļi lieli, dzeltenzaļi, ļoti saldi.
- 'Oda' - ienākas augusta beigās, septembra sākumā. Augļi vidēji lieli, zili, ar dzeltenīgu mīkstumu.
Kā iegādāties (kas jāņem vērā iegādājoties)
Iegādājies plūmes, kas izskatās labi un šķiet salīdzinoši smagas. Viegli uzspiežot, plūmei vajadzētu padoties un ļaut pirkstiem tajā iespiesties. Gatavām labas kvalitātes plūmēm vajadzētu būt ar saldu "plūmīgu" aromātu.
Atsakies no plūmēm ar saplaisājušu mizu vai brūniem punktiem, kā arī no plūmēm, kas ir nevis stingras, bet cietas. Tāpat izvairies no pārmērīgi mīkstiem augļiem ar pūšanas, bojāšanās pazīmēm vai tādiem, kas sulo.
Kā uzglabāt
Nogatavini plūmes brūnā papīra turzā istabas temperatūrā vietā, kur tām nepiekļūst tieši saules stari. Tā kā plūmēm ir tendence nogatavoties ātri, pārbaudi tās ik pēc dienas vai divām, lai neļautu tām pārgatavoties. Nogatavojušās plūmes jātur ledusskapī un jācenšas apēst pēc iespējas ātrāk.
Plūmes var sasaldēt, tomēr ieteicams pirms tam tās atbrīvot no kauliņiem, lai saglabātu garšu.
Lai gan iespējams iegādāties cietas, negatavas plūmes un tās nogatavināt mājās, izvairies no tādām, kas ir izteikti cietas. Visticamāk, ka tās ir pāragri novāktas un pat nogatavināšanas procesā neiegūs vēlamo garšu un tekstūru. Labas kvalitātes plūmēm būs spilgta krāsa, un tās būs klātas ar gaišu vaska kārtiņu, kas liecina, ka tās nav pārāk daudz reižu pārkrāmētas.
Kā lietot/pagatavot
Plūmes var izmantot dažādi - gan baudīt svaigas, gan ievārījumos, gan sīrupos, pievienot dažādiem ēdieniem, tādiem kā pankūkas, vafeles, tortes, salāti. Plūmes ļoti labi iederas dažādu gaļas un medījumu ēdienu mērcēs. Tāpat arī dažādās aukstās zupas variācijās.
Plūmēm piemīt salda vai skāba garša, to miza var būt īpaši skāba. Tas ir sulīgs auglis, kuru var ēst svaigā veidā, kā arī izmantot džemu un citu ēdienu pagatavošanai. Plūmju sulu raudzējot, var iegūt plūmju vīnu, kuru destilējot, iegūst brendiju, kas iecienīts Austrumeiropā un pazīstams ar nosaukumiem "Sļivovice" (Slivovitz), Rakia, Tuica (Ţuică) un Palinka (Pálinka). Lielbritānijas centrālajos reģionos no plūmēm gatavo sidram līdzīgu alkoholisko dzērienu.
Āzijas pārtikas veikalos iespējams iegādāties arī marinētas plūmes. Marinēto plūmju japāņu paveidu umeboshi bieži izmanto rīsa bumbu - onigri, omusubi - pagatavošanā. Tomēr šajā marinādē izmantotās plūmes vairāk līdzinās aprikozēm.
Žāvētas, sālītas plūmes sauc par saladito vai salado un izmanto uzkodai. Pie ķīniešu pārtikas tirgotājiem iespējams atrast visdažādāko garšu žāvētas plūmes. Tās gan parasti ir "sausākas" nekā ierastās žāvētās plūmes. Krēmīgas, ar žeņšeņa garšu, asas un piparainas ir populārākās šo plūmju garšas variācijas. Lai pastiprinātu šo garšu, sāļos plūmju dzērienos un garnīros tām pievieno lakricu.
Interesanti fakti
- Plūmju sastāvs ir ogļhidrātiem bagāts, taču ar zemu kaloriju un tauku saturu. Plūmes ir izcils A vitamīna, kalcija, magnija, dzelzs, kālija un šķiedrvielu avots. Plūmēs nav atrodams ne holesterīns, ne nātrijs. Visos augļos, arī plūmēs, ir ievērojams daudzums C vitamīna.
- Žāvētas plūmes angliski sauc par "prunes".
- Žāvēšanai paredzētās plūmes novāc nobriedušākas nekā tās, kuras paredzētas ēšanai svaigā veidā vai konservēšanai.
- Kalifornija ir slavena ar lielajiem Japānas plūmju eksporta apjomiem.
- Kādreiz plūmes žāvēja saules gaismā, nemaz nenovācot no koka. Līdzīgi kā rozīnes. Mūsdienās tās žāvē tuneļos ar uzkarsēta gaisa palīdzību, tā radot viendabīgāku produktu.
- Japānas plūmes patiesībā vajadzētu saukt par Ķīnas plūmēm, jo japāņi tikai pirms 200-300 gadiem tās ieveda no Ķīnas. Ķīnā šīs plūmes audzē jau tūkstošiem gadu. Tās sauc par Japānas plūmēm tāpēc, ka tieši japāņi ar šo augu iepazīstināja pārējo pasauli.
- Plūmes veicina gremošanas trakta darbību. To mizā atrodama viela, kas tieši atbildīga par šo procesu. Tāpēc, uzturā lietojot nomizotas plūmes, šī plūmju ēšanas blakne jūs neskars.
- Ja kāds ēdiens prasa plūmju nomizošanu, tad tās viegli var nomizot tieši tāpat kā tomātus. Plūmes uz 30 sekundēm noblanšēt verdošā ūdenī un tad uzreiz ievietot ledusaukstā ūdeni. Tad miziņa viegli atdalīsies.
- Insbrukas universitātes pētījums iesaka ēst augļus pilnībā nogatavojušos, gandrīz pirms tie sākuši bojāties, jo antioksidantu līmenis tajos ir visaugstākais.
- Praktiski vienīgais ar plūmēm saistītais ēdiens, kura sastāvā to nav, ir plūmju pudiņš. Šajā "klasiskajā" britu Ziemassvētku cienastā ir upenes, rozīnes, viskijs, taču ne plūmes.
