Ak, Heidelbergas ragana,Tu

Mana nepieradinātā draudzene!

Cik noslēpumu daudz

Vēl slēpj Tavs sāpju kalns,

Kas kopīgs visām raganām.

Kad miglas ceļā mani vienu atstāji,

Tad nāca Tava māsa mani apraudzīt,

Tā ragana no Landsbergas pie Lechas;

Tā bija krietni jaunāka par Tevi,

Bet varbūt arī vecāka, kas zin?!

Pēc vaiga līdzīgā tā Tev un tāpēc,

Skatot viņu, jutu neciešamas mokas…

Tā teica man, ka līdzīgi mēs esam,

Kaut attālums starp mums ir gaužām liels;

Tā atņēma man Tavu kvintesenci,

Ko apzinājās sevim piederošu;

Kā vīna trauku mani iztukšoja

Un pēcāk jūrā iemeta ar zīmīti,

Kur savu prieka vēsti uzrakstīja

Māsām- cita krasta raganām...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit