Pašvaldība neredz iespējas subsidēt Kuldīgas slimnīcu
Foto: LETA

Kuldīgas novada pašvaldībai nav iespēju subsidēt Kuldīgas slimnīcu, sacīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (TP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādu viedokli viņa pauda, komentējot valdības atbalstītos priekšlikumus Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā, ka VM izvērtēs Kuldīgas un Ludzas slimnīcas darbības ekonomisko pamatotību un pacientu ieinteresētību pakalpojumu saņemšanā, kā arī izzinās attiecīgo pašvaldību iespējas slimnīcu subsidēšanai un par iegūtajiem rezultātiem informēs Ministru kabinetu (MK).

"Pašvaldības budžets no 2009.gada ir samazināts par 30%. To var saukt par izdzīvošanas budžetu. 2011.gadā ir vēl mazāk līdzekļu nekā 2010.gadā. Nevar uzlikt pašvaldībai papildus funkcijas, nedodot līdzi naudas resursus. Pašvaldībai ir jāuztur skolas, bērnudārzi, muzeji, un algas ir samazinātas," informēja Bērziņa, skaidrojot, ka pie tādas budžeta situācijas, kāda tā ir pašlaik, pašvaldībai nav līdzekļu slimnīcas subsidēšanai.

Lai gan kopējais budžets ir samazināts, sociālais budžets ir palielināts, jo palielinājies pabalstu saņēmēju skaits. Šādos apstākļos pašvaldībai nedrīkst uzlikt papildu slogu, uzskata Bērziņa.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja atzinīgi vērtē, ka saskaņā ar VM darba grupas lēmuma Kuldīgas slimnīca ierindota starp augstākā līmeņa lokālajām slimnīcām. Faktiski Kuldīgas slimnīca pat atbilstu reģionālās slimnīcas statusam, jo Kuldīgas slimnīcā augstā līmenī ir diagnosticēšanas pakalpojumi, un kā neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēja tā apkalpo ne tikai Kuldīgas novadu, bet arī blakus esošos Saldus, Brocēnu, Skrundas u.c. novadus, skaidroja Bērziņa.

Kā ziņots, VM izvērtēs Kuldīgas un Ludzas slimnīcas darbības ekonomisko pamatotību un pacientu ieinteresētību pakalpojumu saņemšanā, kā arī izzinās attiecīgo pašvaldību iespējas slimnīcu subsidēšanai un par iegūtajiem rezultātiem informēs MK.

To paredz valdības atbalstītie priekšlikumi VM informatīvajā ziņojumā "Par SIA "Kuldīgas rajona slimnīca" un SIA "Ludzas rajona slimnīca" valsts galvoto aizdevumu saistību izpildes nodrošināšanu".

Pēc iegūto rezultātu analīzes VM sagatavos priekšlikumus par valsts galvoto aizdevumu saistību izpildes nodrošināšanu Kuldīgas un Ludzas slimnīcās un varēs izvērtēt nepieciešamību par papildu valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu.

Iepriekš Veselības ministrijai (VM) sadarbībā ar Finanšu ministriju, Ludzas novada domi un Ludzas slimnīcu, kā arī Kuldīgas domi un Kuldīgas slimnīcu bija uzdots izstrādāt turpmākās darbības modeli, kas nodrošinātu turpmāko valsts galvotā aizdevuma procentu un pamatsummas maksājumu saistību izpildi līgumā norādītājos apmēros un termiņos.

VM, izvērtējot Ludzas rajona slimnīcas sagatavotās naudas plūsmu prognozes laika posmam līdz valsts galvoto aizdevumu saistību izpildei, ir secinājusi, ka slimnīcas līdzekļi nebūs pietiekami, lai varētu plānot valsts budžeta līdzekļu atgūšanu. Arī Kuldīgas slimnīcas līdzekļi nebūs pietiekami, lai noteiktā termiņā veiktu valsts galvotā aizdevuma maksājumu.

Abas slimnīcas ir pašvaldību veselības aprūpes iestādes, kas pārsvarā sniedz valsts apmaksātos medicīniskos pakalpojumus.

Kā ziņots, iepriekš VM piedāvāja Zāļu valsts aģentūras līdzekļu atlikumu no maksas pakalpojumiem uz šā gada 1.janvāri 244 130 latu apjomā novirzīt valsts galvoto aizdevumu maksājumu nodrošināšanai Kuldīgas un Ludzas slimnīcām.

Kuldīgas slimnīcas aizdevumu maksājumu nodrošināšanai paredzēts atvēlēt 64 605 latus, Ludzas slimnīcai - 179 525 latus.

Veselības ministrija arī pārrunās ar pašvaldībām to lielāku iesaisti nepieciešamā finansējuma nodrošināšanā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form