Kūstošo lāsteku galvas nesāp

tās pil manās puspavērtajās plaukstās.

Mana sāpīgā sirds

saka – ir bijis arī aukstāk.


Saules zaķu lēkājošās spēles

neaicina mani priecāties un apturēt tavas mēles.

Mana gruzdošā sirds

saka – ir bijis vēl vairāk par vēlu.


Kūstošo lāsteku galvas pilēs

vēl ilgi pār zaķēnu skartām mielēm.

Manas plaukstas

sargā – manas sirdssāpju vīles.

Nesaprašanā jautāts – par ko?
aizskan līdzi pilēm prom.
       Nevar ļaut pavasarim
       izjaukt tik ilgi krāto neko.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit