zvana skaņu apdullinošais brēciens

notrausis pūkas no pieneņu miesām

virpuļodams un sēkdams

triecas manā nāves apjautā

stindzinoša strūklaka

šļācas manu plakstu apgānīto vārtu caurumā

zirnekļa tīklam līdzīgs audums

pārpildīts ar strutu peļķēm

aptinis manu izdangāto spārnu atliekas

vērš ieto ceļu pret bezdibeņa

smailes asāko šķautni

dienu un nakšu virpulis

ietiecies mežonīgi valkīriskā dejā

aizmirsdams mirušās secības

puvušos augļus

vēl mirklis līdz zaudēt pēdējā

piliena veldzējošo sārtu

balerīnas sakropļoto spārnu spogulī

atdodas ērģeļu vibrējošo mākoņu

uzburtajiem jaunekļu stāviem

liesmodams atpakaļ kalnā

triecas piesmietais ūdenskritums

spitālīgais katru nakti zog

pasaulei jaunavības smilšu saujas

par vienīgo krāsu atzīdams asinis

kāds apjucis gleznotājs glezno

visparastāko siena kaudzi

saules stari sen vairs nespiež

lauzt ceļu pārgurušo miesu

tumšākajos alu kambaros

pieskārieni taurē zobendeju

ēnas met neparastus stāvus

sasprēgājušu krūšu šūpulī

iegūlies mana locekļa skausts – nedzīvs

gars iekūlies melnajā drudzī

puņķainu muti pātarus dzied

jausma par pelēkā gala

apdullinoši trulo nāciena nenovēršamību

baigi samiegtās acis

pretīgs kliedziens saplūst kūleņu ilksīs

cerību tukšais bezcerīgums

aizskarošu baiļu triumfējošais lāsts

nejēdzīgi izgriezta roka

tīrelī atrasts izmētāts līķis

ar izlijušām acīm

nogrieztu locekli

strutainām nāsīm

čuksti pūlī: Tas ir sods

par iešanu pa savu tumšo ceļu

pēkšņi izbailēs pārņēmies pūlis

līķa sakropļotā mute

triec asiņu plūdus pelēko miesu

pārbarotajā barā

mirst pēdējā kliedziena izkliegtais

kliedziens…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit