Sestdienas, 2.novembra pēcpusdienā, iznācis no Kinogalerijas, Vernera Hercoga filmas iespaidā, jutos kā transā, gāju pa Kaļķu ielu, pretī nāca cilvēki, visi uzdzina šausmas un bailes, bija krēsla, restorāns “Rolands” bija izgaismots, galvā dunēja, sacerēju apmēram šito:

Es taisni no ielas ienākšu
Pašā krāšņākā restorānā,
Un galvenam pilsētas vīram
Ar dunci ieduršu sānā.
Es zinu, ka viņam nav bērnu
Un viņš ir apdrošināts,
Bet gozēsies zupas šķīvī
Vientuļš neapēsts spināts.
Man neko nepadarīs,
Man ir zīme no dispansera,
Es vispār šad tad pa vakariem
Kristus asinis dzeru.
Ada šalli un spēlē klavieres
Kaspars Hauzers ar pirkstiem īsiem,
Katrs te cīnās par sevi,
Bet Dieviņš, protams, pret visiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit