Te rūdīts Stikla kalna jājējs
Drīz vien kļūst īgns garāmgājējs;
Te viss uz tukšprātiņiem turas,
Man apriebies pret vēju čurāt.
Te lejā vilki, augšā pāvi,
Es visiem, visiem vēlu nāvi!
Es esmu “Iebraukt aizliegts” zīme –
Šim draņķim mani nepielīmēt.
Bet izgaisušie laimes gadi,
Kā beigti augstsprieguma vadi,
Ar nodzērušos Liedskalniņu
Tā sit pa manu sirdsapziņu!
Tam augonim lai iztek strutas:
Tās mīlestības nesajustās,
Tās atbildības nokavētās,
Kas veido jaunas, jaunas rētas.
Mēs visi pārgriezīsim rokas,
Lai mūsu gaitas nesastopas
Ar tiem, kas vilki, tiem, kas pāvi,
Ar tiem, kam visiem vēlu nāvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit