To šobrīd varam konstatēt kā vienu no būtiskajiem trūkumiem, kas Latvijas iedzīvotājus savā ziņā atšķir no tā dēvēto "veco demokrātiju" pilsoņiem, kur pilsoniskajai līdzdalībai ir daudz senākas tradīcijas. Līdz ar to pastāv arī spēcīgākas nevalstiskās organizācijas un izteiktāka iedzīvotāju pašorganizācija, kā arī vēlme ietekmēt apkārtējās norises visdažādākajos līmeņos: sākot ar daudzdzīvokļu mājas kāpņu telpu un beidzot ar politiskām norisēm valstī. Un tas neapstājas tikai dīvānu komentāru līmenī pie televizora vai draugu kompānijā.
Lai cik tas daudziem pirmajā brīdī arī nešķistu dīvaini, viena no izteiktām pašapzinīgu, ambiciozu un veiksmīgu cilvēku iezīmēm ir neiecietība pret pārkāpumiem, to piesegšanu vai arī acu pievēršanu uz dažāda līmeņa neizdarībām. Tieši viņi ir tie, kas būs gatavi lauzt sistēmu un mainīt esošo kārtību, ja tā neatbilst cilvēku interesēm vai izvirzītajiem mērķiem. Un vienalga, vai tas būs uzņēmums, sabiedriska organizācija vai dzīvokļu īpašnieku biedrība.
Protams, ne visi cilvēki dažādu apsvērumu dēļ ir gatavi paši uzreiz atlocīt piedurknes un mesties atklātā cīņā, jo tas var būt saistīts ar dažādām neērtībām un lielu laika patēriņu. Tieši tāpēc demokrātiskās valstīs, kur ir reāla vēlme cīnīties ar korupciju, ēnu ekonomiku un dažāda cita veida pretlikumīgām aktivitātēm, tiek atbalstīta iedzīvotāju pašorganizācija un iniciatīva ziņošanas formā. Tiek veidotas anonīmas tālruņu līnijas, dažādas informācijas un datu pieņemšanas un fiksēšanas vietas, lai ikviens sabiedrības loceklis sev pieņemamā formā un jebkurā laikā varētu ziņot par pretlikumīgām darbībām un pārkāpumiem.
Šāda pieeja ir pilnīgi pretēja tā dēvētajai padomju "stučīšanas" sistēmai, kuras mērķis, gluži pretēji, bija noskaidrot iniciatīvas pilnus cilvēkus, kuri varētu apdraudēt pastāvošo sistēmu vai pie varas esošo indivīdu intereses un labklājību. Savukārt demokrātiju ziņošanas sistēmas mērķis ir uzlabot un novērst esošās sistēmas nepilnības, maksimāli iesaistot cilvēkus, kuri ir gatavi dalīties ar savu informāciju un idejām.
Pēc līdzīgiem principiem darbojas arī tā dēvētie izcilības centri gan uzņēmumos, gan dažādās sabiedriskās organizācijās - konstatēt nepilnības un, iesaistot talantīgus speciālistus, atrast pēc iespējas labākus risinājumus tālākiem uzlabojumiem.
Protams, Latvijā daudziem cilvēkiem paši ziņošanas sistēmas principi, padomju laiku pieredzes dēļ, vēl kādu laiku varbūt liksies aizdomīgi. Tomēr ir jāsaprot, ka tas ir viens no ērtākajiem un vieglākajiem veidiem, kā spert mazu solīti uz priekšu, lai padarītu šo pasauli par labāku vietu dzīvošanai.
Būsim neiecietīgi pret piecīšu devējiem ceļu policistiem, būsim neiecietīgi pret varmākām ģimenē, būsim neiecietīgi pret kaimiņa dzīvokļa zagļiem un būsim neiecietīgi pret kontrabandas preču tirgotājiem. Un ziņosim policijai, bāriņtiesai, Valsts ieņēmumu dienestam. Apzināsimies, ka ikviens šāds ziņojums var glābt kāda veselību, dzīvību vai vienkārši nodrošināt, ka naudas būs mazāk bandītiem, bet vairāk tavai vecmāmiņai, tev un, iespējams, arī taviem bērniem. Tāpēc lauzīsim iesīkstējušos stereotipus un uzdrošināsimies veidot savu dzīvi labāku.
Valsts ieņēmumu dienesta bezmaksas uzticības tālrunis ir 8000 90 70. Zvanot pa to, iespējams izvēlēties sarunas tematu "Kontrabanda". Zvanītāji ir aicināti norādīt maksimāli detalizētu informāciju saistībā ar iespējamo pārkāpumu. Informāciju iespējams sniegt latviešu, krievu un angļu valodā. Zvanītāju anonimitāte tiek garantēta.
Valsts policijas izveidotajā "točku" kartē - www.ic.iem.gov.lv/gis2, ikviens var atzīmēt nelegālā alkohola, cigarešu vai narkotiku tirdzniecības vietas. Atverot lapas skatījumu ar Latvijas karti, lapas augšējā labajā stūrī, aizpildot informācijas ailītes, iespējams pieteikt pārkāpumu. Valsts policija pārbauda ikvienu ziņojumu.