Tā dēvētajam Junkera plānam, kas paredz Eiropas ekonomikai piesaistīt vairāku simtu miljardu eiro investīcijas, Latvija pieteikusi projektus 10 miljardu apmērā, tostarp piecu jaunu cietumu būvniecību, studentu pilsētiņu Rīgas Stradiņa universitātei un vairākus vērienīgus transporta projektus, kam līdz šim nav izdevies piesaistīt finansējumu.
Kopumā Latvija iesniegusi 58 projektus par vairāk nekā 10 miljardiem eiro. Starp iesniegtajiem projektiem ir dažādi pētniecības projekti, arī kopēji Baltijas pētniecības projekti, piemēram, biofarmācijas klastera "BioPharmAlliance" projekts, kam nepieciešamās investīcijas aplēstas 97,3 miljonu eiro apmērā.
Attīstības finanšu institūcija ir pieteikusi projektus mazo un vidējo uzņēmumu, inovāciju un energoefektivitātes projektu tālākai finansēšanai. Savukārt transporta nozarē starp pieteiktajiem projektiem ir Ziemeļu transporta koridors Rīgā un "Rail Baltica".
Junkera plāna jeb Investīciju plāna Eiropai (An Investment Plan for Europe) mērķis ir stimulēt investīcijas izaugsmei un darba vietu radīšanai Eiropas Savienībā (ES). Plāns paredz, ka ES ekonomikai no 2015. līdz 2018. gadam tiktu piesaistītas investīcijas vismaz 315 miljardu eiro apmērā.
Viens no Latvijas prezidentūras ES Padomē galvenajiem uzdevumiem būs strādāt pie tā, lai īstenotu investīciju plānu, norāda Finanšu ministrijā (FM).
Sākotnēji EK partnerībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) tiks izveidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, kurā EIB ieguldīs 5 miljardus eiro, savukārt ES budžets šim fondam sniegs garantiju instrumentus 16 miljardus eiro apjomā. Kopumā fonda darbības rezultāts sasniegs investīciju kopējo apjomu vismaz 315 miljardu eiro apmērā. Finansējumu plānots ieguldīt, izmantojot gan kapitāla instrumentus, gan parāda instrumentus, gan hibrīdinstrumentus un garantijas.
Fonds sāks darboties 2015. gada jūnijā. Nav noteikts limits, cik projektiem katra ES dalībvalsts var saņemt finansējumu. Vēlāk tas būs jāatmaksā.
Finansiāli ievērojamākais projekts, ko Latvija pieteikusi Junkera plānam, saistīts ar energoefektivitāti - energoefektivitātes palielināšanai gala patērētājiem kopumā nepieciešams 2,1 miljards eiro.
2007.-2013.gada plānošanas periodā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu renovēti tikai 2,3% Latvijas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Ar atbilstošu finansējumu šo apjomu iespējams palielināt līdz pat 36,6 tūkstošiem ēku, skaidrots pieteikto projektu sarakstā.
Aptuveni 1,5 miljardi eiro nepieciešami Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšanai TEN-T tīklā: Rīgas Ziemeļu transporta koridoram. Tostarp 2015.-2017.gadā iespējams īstenot projekta pirmo daļu, kam nepieciešami 150 miljoni eiro.
Cita ar Ziemeļu transporta koridoru saistīta projekta - "Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšanai TEN-T tīklā" - Rīgas ostas savienojumam ar VIA Baltica (Raņka Dambja un Vienības gatves, Mūkusalas ielas savienojums) investīcijas aplēstas 155 miljonu eiro apmērā.
Ar Rīgas brīvostas attīstību saistīti arī citi projekti, piemēram, Rīgas ostas kuģošanas kanāla rekonstrukcija, Eksporta ielas rekonstrukcija u.c.
1,5 miljardi eiro Latvijai būtu nepieciešami jaunas Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas infrastruktūras izveidei, kas būtu daļa no "Rail Baltica" koridora projekta.
Vēl no 2019. līdz 2030.gadam iecerēts atjaunot dzelzceļa ritošo sastāvu kravu operatoriem. Tam nepieciešami 567 miljoni eiro. Savukārt pasažieru dzelzceļa ritošā sastāva atjaunošanas investīcijas veido 300 miljonus eiro.
Austrumu - rietumu dzelzceļa koridora un Pierīgas pasažieru vilcienu maršrutu tīkla elektrifikācijai kopumā vajadzīgi 549,2 miljoni eiro, tostarp 2015.-2017.gadā - 46 miljoni eiro. Savukārt 420 miljonus eiro vērts projekts ir smagā ogļūdeņraža pārstrādes kompleksa izveide Ventspilī - Baltic EcoFuels projekts.
Tāpat finansējums tiek lūgts Daugavpils dzelzceļa stacijas rekonstrukcijai u.c.
Tieslietu ministrija investīciju plānam iesniegusi 394,8 miljonus eiro vērtu "cietumu sistēmas" projektu - Latvijā paredzēts uzbūvēt piecus jaunus cietumus. Esošā cietumu infrastruktūra neatļauj cietumnieku pilnīgu resocializēšanos sabiedrībā un rada bažas par sabiedrības drošības pasliktināšanos, skaidrots pieteikumā.
Tāpat ministrija iesniegusi projektu tiesu mājas būvniecībai un tiesu informācijas sistēmas uzlabošanai, kam kopumā nepieciešams 101 miljons eiro.
Ar Junkera plāna palīdzību varētu atdzimt arī Nacionālā daudzfunkcionālā ciklotrona centra projekts Salaspilī, kura pirmssākumi meklējami 2004.gadā. Ciklotrona centru plānots izveidot bijušā kodolreaktora teritorijā. Projekta tālākā perspektīva saistīta ar protona terapijas struktūrvienība attīstīšanu.
Ciklotrona centra projektam nepieciešami 80 miljoni eiro, bet, ja tiek attīstīta protonu terapijas struktūrvienība, nepieciešami vēl 250 miljoni eiro.
Rīgas Stradiņa universitātes stundentu pilsētiņas izveides investīcijas aplēstas 9,5 miljonu eiro apmērā. Universitātes pilsētiņa ļaus noslēgt darbu pie konkurētspējīgas augstākās izglītības vides izveidošanas RSU, minēts dokumentos, vienlaikus vēršot uzmanību uz ārvalstu studentu skaita pieaugumu.
Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijai un paplašināšanai kopumā nepieciešami 190 miljoni eiro. Šis projekts esot nozīmīgs, lai nodrošinātu savienojamību ar Eiropas Savienības infrastruktūru.
Atbalsts nepieciešams arī privātiem projektiem, piemēram, Digitālās Ekonomikas attīstības centra (DEAC) datu centra paplašināšanas otrajam etapam vai "Medicīnas sabiedrības ARS" Agrīnās vēža diagnostikas un personalizētās medicīnas centra projektam, kura būvniecība jau uzsākta.
Finansējums tiek meklēts arī dažādiem klasteriem, piemēram, radošo industriju pētniecības un attīstības (R&D) klasteriem (75 miljoni eiro), kā arī riska kapitāla investīcijām inovatīvos mazos un vidējos uzņēmumos (100 miljoni eiro). Aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem būtu nepieciešami 50 miljoni eiro, bet finanšu instrumentiem inovācijām - 85 miljoni eiro.
Tāpat finansējums Junkera plānā lūgts vairākiem ceļu projektiem, tostarp ceļa Baltezers -Saulkalne rekonstrukcijai u.c.
