Piešķir papildus naudu Mērsraga protestu dēļ iekavētās jūras novērošanas sistēmas izveidei

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) pēc valdības slēgtās sēdes žurnālistiem gan neatklāja, cik lielus līdzekļus valdība piešķīra, jo tā esot klasificēta informācija.

Pabriks norādīja, ka iepriekš, kad Rojas novadā ietilpa arī Mērsraga novads un novada domē darbojās arī pašreizējais Mērsraga novada vadītājs, torņa būvēšana tika akceptēta. Taču pēc novada sadalīšanās sākušās pretenzijas, kuras, kā pieļāva Pabriks, var tulkot arī kā "tirgošanos", lai iegūtu kaut ko pašvaldībai.

Pabriks uzsvēra, ka šāds novērošanas tornis tehniski neatšķiras no mobilo sakaru torņa, pret kuriem neviens parasti neiebilst, jo visi vēlas runāt pa telefonu.

Ministrija nevēlas iet pret pašvaldības interesēm, tomēr esot jāsaprot, ka šī aizsardzības sistēma ir visas sabiedrības interesēs, uzsvēra ministrs.

Viņš norādīja, ka Mērsraga novads sarunās ar AM tikai pēdējās nedēļās pieminējis iespēju mainīt torņa atrašanās vietu uz Mērsraga ostas teritoriju. Tomēr, kā uzsvēra ministrs, vietas maiņa kaut ko maksā, jo jāmaina specifikācijas, tāpēc šādā gadījumā arī pašvaldībai būtu jāpiedalās ar savu finansējumu.

Aizsardzības ministrija atgādina, ka, lai nomainītu 20.gadsimta 90.gadu sākumā no padomju armijas pārņemto Jūras novērošanas sistēmu, kas nenosedz visu Latvijas kontrolēto Baltijas jūras teritoriju un ar kuru nav iespējams uztvert nelielus objektus jūrā, 2006.gada maijā Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar NATO Uzturēšanas un apgādes aģentūru (NAMSA) par mūsdienu prasībām atbilstošas JNS ieviešanu Latvijā.

Saskaņā ar noslēgto līgumu visas JNS izveidi un testēšanu bija plānots pabeigt 2011.gada maijā, taču Engures un Mērsraga novada pašvaldību izvirzīto iebildumu dēļ sistēmas ieviešanai nepieciešamo tehnisko novērošanas punktu būvniecība vēl joprojām nav pabeigta.

Aizsardzības ministrija ir panākusi vienošanos ar Engures novada pašvaldību par tehniskā novērošanas punkta būvniecību Ragaciemā, taču vēl joprojām tiek diskutēts par punkta būvniecību Mērsragā, kas ir nepieciešams, lai JNS pilnībā nodrošinātu pārklājumu gar visu Latvijas piekrasti.

Latvijas Zaļā partija, iepazīstoties ar Mērsraga iedzīvotāju viedokli, šonedēļ ieteica AM vēlreiz izvērtēt novērošanas torņa un radiolokatora celtniecību Mērsraga novada kāpu zonā un celt tos ostas teritorijā.

Jau ziņots, ka 2009.gadā tika izbūvēti un aprīkoti seši novērošanas punkti - Jūrmalciemā, Šķēdē, Pāvilostā, Užavā, Miķeļtornī un Rīgā, no kuriem četri - Jūrmalciemā, Šķēdē, Pāvilostā un Užavā - saslēgti ar komandcentru Liepājā. Tika uzsākts arī būvniecības process trīs vietās - Rojā, Skultē un Jaunupītēs, kā arī Latvijā nogādātas divas mobilās novērošanas stacijas. Kopumā trīs gadu laikā, kopš sākta sistēmas izveide, plānots iztērēt 13,6 miljonus latu, no kuriem 11,8 miljoni latu jau samaksāti izstrādātājiem.

Pret torņu būvniecību jau iepriekš iebilda Engures iedzīvotāji, un tādēļ valdība pērn novembrī nolēma, ka pašvaldībām vairs nebūs teikšanas par kāpu aizsargjoslā un pludmalē iecerētajiem militāri nozīmīgajiem objektiem, kuru būvniecību atbalstīs valdība – par tiem lems aizsardzības ministra izveidotā komisija, nevis pašvaldības būvvalde.