close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Mana sirds
iekalta pilsētas
bruģī, un
acis līksmo
par dabu

Es dejoju
dzīvi savu
un smejos kopā
ar lakstīgalu.

Es krāsoju
sārtas lūpas
un skrienu
ķert pilsētā
zvaigznes,
no tilta es
kanālā sviežu
raibas puķes
un savas skumjas.

Par sauju baltu
oļu
es veikalā
pērku sauli,
un iekaru
vienā ausī,
lai pārsteigtu
atkal tevi.

Un naktī,
kad spīdēs
pilns mēness,
es atkal būšu
ar tevi.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form