Galvenais pamatojums iedzīvotāju skepsei ir iepriekšējā pieredze, kad ledus spridzināšana nenesa gaidītos rezultātus.
"Cerēsim, ka šoreiz būs citādi, jo visbiežāk spridzināt izdomā, kad jau izveidojušies ledus krāvumi, šogad tas tiek darīts savlaicīgi," atzīst Pļaviņās dzīvojošais Guntis.
Viņš gan arī piebilda, ka par rezultātu pagaidām nevar spriest, jo nav ledus spridzināšanā piedalījies, un prognozē, ka plūdi Pļaviņās, visticamāk, tāpat būšot.
Viņš pats plūdiem, kā parasti, esot gatavojies un par savu saimniecību parūpējies laikus, un tā darot arī citi vietējie iedzīvotāji.
Arī Pļaviņu novada iedzīvotāja Inese uzskata, ka spridzināšanai diez vai būs gaidītais efekts un lielais šī gada sniega daudzums tāpat liks sevi manīt, radot pamatīgus plūdus.
Oficiālu Pļaviņu novada domes viedokli par spridzināšanas lietderību vēl neizdevās iegūt, jo no plkst.15 notiek domes sēde, kas daudzo izskatāmo jautājumu dēļ var ieilgt.
Jau iepriekš izskanējis pašvaldības viedoklis, ka to, vai spridzināšana devusi vēlamo rezultātu, varēs redzēt tuvākajās dienās, kad turpināsies ledus kušana.
Spridzināšanu varēs uzskatīt par attaisnojušos, ja, sākoties ledus iešanai, neveidosies ledus sastrēgumi.
Jau ziņots, ka Pļaviņu novada pašvaldības civilās aizsardzības komisija jau pagājušajā nedēļā pieņēmusi lēmumu spridzināt Daugavas ledu, lai mazinātu gaidāmo pavasara plūdu izraisītās sekas.
Iespējamo pavasara plūdu novēršanā NBS ir gatavi iesaistīt deviņas spridzināšanas vienības, kuras nepieciešamības gadījumā varētu spridzināt ledu, trīs helikopterus ūdenskrātuvju novērošanai no gaisa, kā arī 2500 karavīrus un zemessargus.