close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Klusums – tas nav miers
Vai glāsti dvēselei,
Tā neglābjamā pamestība,
Kas manu sirdi tirda…

Nāc, pastaigāt gar jūras krastu,
Nemierā pukstošā sirds,
Piedzīvosim sapni neparastu,
Kaut miglā sapinies rīts.

Sirds neatrasta – dvēselīte raud,
Pat naktstauriņi līdzi raud –
Pēc pērkondārda varavīksne slejas,
Un Tava sirds jau atkal smejas.

Nāc, aizmirsīsim visu –
Gan šaubas izbarosim kaijām,
Lai ko tas neprasītu,
Gan nedienas sviedīsim gaisā,
Un aizmirsīsim visu.

Nāc, sazīmēsim pasauli labāku
Tais gubu pilnajās debesīs,
Redzēsim sauli savādāku
Mūsu sapņu pilnajās debesīs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form