Apzinoties kritisko stāvokli tūrismā, nozares profesionāļi ir apvienojušies, lai izstrādātu un prezentētu valdībai Nacionālo tūrisma glābšanas plāna izstrādes koncepciju.
Kritisko situāciju dotajā brīdī raksturo gan subjektīvie, gan objektīvie faktori, t.sk.:
1) līdz ar ekonomikas izaugsmes tempu lejupslīdi, samazinās tūristu skaits;
2) sistemātiski netiek pildītas valdības apstiprinātās saistības par tūrisma nozarei nepieciešamā finansējuma izdalīšanu;
3) netiek ņemta vērā tūrisma pakalpojumu nozīmīgā loma pakalpojumu eksporta bilancē, kas 2007.gadā ģenerēja aptuveni 343 miljonus latu ieņēmumus, u.c.
4) vīzu izsniegšanas procedūras un nesakārtotie likumdošanas jautājumi traucē veiksmīgai tūrisma nozares uzņēmējdarbības attīstībai.
Tūrisma nozare (t.sk. viesnīcas, viesu mājas, moteļi, kempingi, hosteļi, lauku mājas) bija pirmā, kas izjuta ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Jau 2008. gada sākumā par 5% samazinājās noslogojums un cilvēki jūtami sāka taupīt uz izmantotajiem pakalpojumiem, savukārt, Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati par 4.ceturksni liecina, ka viesnīcu un restorānu pakalpojumi ieņēmumi iekšzemes kopproduktā (IKP) ir samazinājušies par 24.8%.
Ievērojot augstākminētos faktorus, Latvijas tūrisma nozare izstrādājusi Nacionālo tūrisma glābšanas plānu, kas paredz iespējamās aktivitātes sekojošos virzienos:
1) ES iesaldēto struktūrfondu atbalsta programmu tūrismā pārskatīšanu, novirzot šos finanšu līdzekļus tūrisma nozares konkurētspējas celšanai;
2) Vīzu izsniegšanas procedūru liberalizēšana atbilstoši labās prakses piemēriem starp Šengenas dalībvalstīm;
3) Uzņēmējdarbības vides uzlabošana un sakārtošana.