Ogrē sabiedriskās apspriešanas laikā iesniegtas aptuveni 900 atsauksmes pret "Saint-Gobain" siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvniecību, informēja Ogres pašvaldībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pret rūpnīcas celtniecību iebildušie cilvēki galvenokārt izteikuši bažas par rūpnīcas ražošanas procesa kaitīgo ietekmi uz vidi, informēja Ogres galvenais arhitekts Pēteris Zilberts.

Par šīs rūpniecības būvniecību iesniegtas 42 atsauksmes.

Ogres novada domes būvvalde apkopojusi sabiedriskās apspriešanas rezultātus un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā gatavo tos, lai iesniegtu izskatīšanai domes deputātiem - vispirms Tautsaimniecības komitejas sēdē, kas notiks 24.janvārī, pēc tam domes sēdē.

Ogres novada domē 8. janvārī notika starpresoru komisijas sēde, kurā apsprieda jautājumu par siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvniecības priekšlikumu Ikšķiles novadā un tā saistību ar Ogres novada infrastruktūras attīstību.

Kā sēdē skaidroja "Saint-Gobain" izpilddirektors Normunds Mitko, lai būtu iespējams noteikt rūpnīcas darbības ietekmi uz vidi, nepieciešams plānošanas uzdevums, ietekmes uz vidi vērtējumu var nokārtot, kad būs beigušās sabiedriskās apspriešanas. Vides jautājumos "Saint-Gobain" sadarbojoties ar SIA "Eirokonsultants".

Mitko uzsvēra, ka "Isover" ražo siltumizolācijas produktus, kas pasargātu dabu no kaitīgajiem izmešiem, kas rodas, apkurinot ēku ar lieliem siltuma zudumiem.

Kopumā iecerētās rūpnīcas teritorija ir 22 hektāri, no tiem apmēram viens hektārs ir mežs, bet pārējā teritorija aizaugusi krūmiem. Īpašnieks, kuram mežs kādreiz piederēja, visus vērtīgos kokus ir jau izcirtis un pārdevis, teica Mitko. Viņš solīja: kad būs meža novērtējums, tā rezultāti tiks darīti zināmi. Rūpnīcas teritorijā ir paredzēta zaļā zona, jo koki ir vislabākais skaņas izolators.

Kā paskaidroja Mitko, tehnoloģisko ūdeni, kas nepieciešams ražošanas procesā (apmēram 20 kubikmetru ūdens stundā), nodrošinās SIA "KP Tehnoloģijas", elektrības pievads rūpnīcai paredzēts no teritorijai blakusesošās elektroenerģijas apakšstacijas. Dzeramais ūdens būšot nepieciešams tikai komunālām vajadzībām.

"Saint- Gobain" pārstāvis uzsvēra, ka rūpnīcas darbības laikā vides piesārņojums nevar rasties. "Visas vielas izmantos slēgtā ražošanas ciklā. Nav jēgas par bargu naudu pirkt izejvielas, lai tās kūpinātu ārā pa skursteni. Esam ieinteresēti, lai visas ķīmiskās vielas aizietu produkcijā, nevis mežā," skaidroja Mitko.

Runājot par trokšņiem, Mitko minēja Somijas piemēru - Somijā ir ražotne, kurai ielas otrā pusē ir biroji, simt metru attālumā ir dzīvojamās mājas, un nekāda trokšņa ārpus ražotnes teritorijas nav. Vienīgais ir autotransporta radītais troksnis.

Mitko stāstīja, ka ražošanā kā izejviela paredzēts izmantot stikla taru - sasmalcinātu un attīrītu. Līdz ar to otrreizēji pārstrādāts stikls papildinās pamatizjevielu - kvarca smilti. "Publiskās apspriešanas laikā daži sabiedrības pārstāvji pauda viedokli, ka otrreizējā stikla izmantošana ir negatīva, taču patiesībā tas tā nav, jo ražošanā stiklam ir pozitīvs faktors. Protams, var jau izmantot tikai kvarca smilti un stiklu nepārstrādāt," skaidroja Mitko.

Francijā firmai ir pētniecības centrs, kas izveidots uz rūpnīcas bāzes. Tajā tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kuras pēc tam izmanto "Isover" rūpnīcās, bet neražo preci tirgum.

Ražotā produkcija paredzēta Baltijas tirgum, tuvākās rūpnīcas atrodas Somijā un Polijā.

Iecerēts, ka rūpnīcas tuvumā satiksme tiks organizēta galvenokārt pa Doles ielu, kas pieslēdzas autoceļam A6.

"Kravas auto plūsma pie maksimālās jaudas - 70 000 tonnu gadā - paredzēta līdz 50 kravām dienām, no kurām 40 kravas būtu gatavā produkcija, bet desmit - izejvielas," informēja Mitko.

Kā pastāstīja Zilberts, Doles ielā jau tagad ir liela transporta kustības slodze. Pa Doles ielu Ogres trikotāžas kombinātā esošajiem uzņēmumiem tiek piegādātas nepieciešamās izejvielas un tiek transportēta gatavā produkcija, šeit atrodas arī degvielas uzpildes stacija, turklāt pretim trikotāžas kombinātam ir plānota plaša lielveikala izbūve ar 400 auto stāvvietām.

Kā atzina VAS "Latvijas valsts ceļi" pārstāvis Regnārs Baumanis, par noteiktu satiksmes organizēšanu šajā posmā varētu spriest tikai tad, kad būs konkrēti skaitļi par to, cik tieši liela transportlīdzekļu kustība šeit paredzēta. Sarežģījumus varētu radīt tuvojošās Rīga - Daugavpils šosejas rekonstrukcija.

Savukārt Zilberts norādīja, ka VAS "Latvijas Dzelzceļš" plāno palielināt kravu sastāvu skaitu. Ja arī rūpnīca izmantos dzelzceļu, tas radīs papildu grūtības autobraucējiem, gaidot garā rindā pie pārbrauktuvēm, kā arī gājējiem, kuri šķērsos dzelzceļa sliedes, kas pārdala pilsētu.

Vides veselības aģentūra savu slēdzienu par iecerēto rūpnīcu uz Ikšķiles un Ogres novadu robežas sola dot pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Arvis Umulis, izvērtējot būvniecības ieceres projektu skices, izteica cerību, ka projekts tiks izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Ceturtdien pie Francijas vēstniecības Rīgā aptuveni 20 cilvēki protestēja pret "Saint-Gobain" siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvniecību.

Ikšķiles un Ogres iedzīvotāji, pārsvarā jauna gadagājuma, bija tērpušies gāzmaskās un respiratoros, bet rokās turēja plakātus ar tādiem uzrakstiem kā "Kāpēc Francijas rūpnīcai atļaut indēt Latvijas zemi un cilvēkus?", "Vai ļaut apkaunot Franciju vienas rūpnīcas dēļ?", "Vai tiešam mums būs jāelpo 70 kaitīgās un kancerogēnās vielas?" u.c.

Jaunieši skandēja dažādus saukļus, piemēram, "par veseliem bērniem", "pret indi", "par zaļu Latviju" un citus pret rūpniecības būvniecību vērstus saukļus.

Arī 20. decembrī notika Ogres iedzīvotāju organizēts pikets pie novada domes, protestējot pret plānoto vērienīgo siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvi pilsētas pievārtē.

Iecerēts, ka jaunā ražotne piedāvās aptuveni 250 jaunas darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, veicinot pašvaldības ekonomisko izaugsmi un palielinot ienākumus pašvaldības budžetā. Daļa produkcijas tiks realizēta vietējā tirgū, bet daļa - eksportēta uz Igauniju, Lietuvu, Sanktpēterburgas reģionu Krievijā un Baltkrieviju.

Franču ģipškartona ražošanas uzņēmums "Saint-Gobain" plāno izveidot ražotni arī Mālpilī, informēja Mitko.

Plānots, ka rūpnīca ražošanu sāks 2009. gada vasarā, tiekoties ar toreizējo Latvijas premjeru Aigaru Kalvīti (TP), apliecinājis "Saint-Gobain" Ģipša segmenta direktors Žans Pjērs Klavēls.

Plānotās investīcijas nodrošinās Latvijas un kaimiņvalstu strauji augošā būvniecības tirgus pieprasījumu pēc augsti kvalitatīviem uz ģipša bāzes izstrādātiem būvmateriāliem.

Jaunā "Saint-Gobain" rūpnīca varēs nodrošināt arvien pieaugošo Latvijas būvniecības industrijas pieprasījumu pēc ģipša izstrādājumiem un iekšējās apdares materiāliem, kā arī papildinās tagad pieejamo izstrādājumu klāstu, saglabājot pasaules līdera pozīciju reģionā. Divas trešdaļas no saražotās produkcijas tiks eksportētas uz kaimiņvalstīm.

"Saint-Gobain" ir pasaules līderis praktiski visos industriju segmentos, kuros tas darbojas. Investoru lēmums par labu Latvijai liecina, ka ir jāturpina darbs pie Latvijas stratēģiskās pozicionēšanas globālajā tirgu kā "blue chip" tipa ražojošiem uzņēmumiem pievilcīga vide. "Saint-Gobain" ģipša rūpnīcas projekta attīstības tempi Mālpilī būs atkarīgi arī no tā, cik veiksmīgi veidosies sadarbība ar valdību un vietējo pašvaldību," norādīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

"Saint-Gobain" Ģipša segments ir daļa no "Saint-Gobain" Būvmateriālu sektora. Uzņēmumā tiek nodarbināti 45 000 cilvēku visā pasaulē, tas ir apvienojis 250 uzņēmumus.

"Saint-Gobain" ir pasaules līderis vairākās būvniecības jomās - izolācijas, ģipša, rūpniecības javas un cauruļu ražošanā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form