Cik viegli gudriem vārdiem lidot
Vai caur tumsu gaismā kāpt
Ar mazumu kas mājo manī
Man tavu elpu nepanākt
Tie meli kurus saku smaidot
Un nokavētie mirkļi sūrst
Rit dieva manīm dotā dzīve
Tā aizrit un to neatgūt
Nav manas rokas savādākas
Kā tiem kas maizi krāsnī šauj
Tik pietrūkst krūtīs mīlestības
Kas mīl un citus sildīt ļauj
Tu pagriezies un meklē mani
Visapkārt tukšs cik plešas skats
Es pārnākšu rīt jauniem stāstiem
Bet nekad nemainīšos pats
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit