Sakiet, kas ir tas, kas cilvēkam

Liek mīlēt un ticēt

Sakiet, kas ir tas, kas cilvēkam

Liek krāpt un noliegt


Un saules lēkts mirklī kad sirds lūst

Pie apvāršņa kā saulriets smeldz

un aiziet rudens ar gājputniem

un cilvēki atkal vientuļi salst un salst


un visi tic

ka katra asariņa par lāsīti ar varavīksni kļūs

ikkatra nopūta, nākotnē kā gaviles būs


Un saules riets kad sirds atdzimst

Pie apvāršņa kā saullēkts viz

Un atgriežas gājputni ar pavasari spārnos

Un cilvēki iziet dārzos, lai kļūtu pāros...


Sakiet, kas ir tas, kas cilvēkam

Liek mīlēt un ticēt

Sakiet, kas ir tas, kas cilvēkam

Liek krāpt un noliegt


Un tā kā ritenī

Ikkatru dienu, mēnesi un gadu

Ritms ritmā, laiks laikā

Bet tomēr kas ir bojāts nav labojams

Skrambas paliek,

Un tomēr

Sakiet, kas ir tas, kas cilvēkam

Liek mīlēt un ticēt


Raibumiņš

11.10.2004
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit