Pirmo reizi par mēru Munkevics kļuva vēl iepriekšējā pašvaldības domes sasaukuma laikā 2006. gadā, taču 2008. gadā posteni zaudēja. Turklāt Munkevics zaudēja arī amatus pašvaldības uzņēmumos. Kompensācijā par zaudēto Munkevics domei lūdz izmaksāt viņam materiālo kompensāciju. Viņš bija aprēķinājis, ka ir tiesīgs saņemt 6000 latu lielu summu - atbilstošu trijām tā laika mēnešalgām. Toreiz mēram maksāja 2000 latus mēnesī. Taču dome eksmēram atteica, norāda raidījums.
Munkevica pēctecis Ģirts Trencis (TP) raidījumam skaidroja, ka Munkevics sākot darbu domē citu darbu nezaudēja, tāpēc kompensācijas izmaksāšanai nebija pamata.
Taču pēc šogad notikušajām vēlēšanām Munkevics atkal kļuva par mēru. Drīz pēc tam Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija vēstulē Jūrmalas domei norādīja, ka Munkevics pirms ievēlēšanas domē 2006. gadā bija asociācijas vadītājs. Šo posteni, līdz ar darbu domē, viņš zaudējis. Šoreiz domes juristi nolēma, ka Munkevicam kompensācija atteikta nepamatoti.
Pats Munkevics uzsver, ka kompensācijas izmaksa ir pamatota. "Nē, nu saprotiet kā tur ir: ir likums un, ja cilvēks zaudē darbu, viņam pienākas kompensācija, tad tā ir jāizmaksā un nav svarīgi, kurā laikā," teica Munkevics.
"Sakarā ar to, ka mēs saņēmām izziņu par viņa iepriekšējo darbu un par to, ka šī struktūra nevarēja divu nedēļu laikā nodrošināt šīs darba attiecības, tad viņam tika pieņemts lēmums izmaksāt šo kompensāciju," skaidro Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniece Larisa Loskutova (SC).
Munkevicam kompensācija ir jāizmaksā, jo pēc mēra amata zaudēšanas, ir pasliktinājusies viņa materiālā situācija, nosaka lēmums. Namu pārvaldnieku asociācijas izziņā gan nav minēts, ka Munkevics par darbu tur būtu saņēmis algu, atzīmē raidījums. Turklāt arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ir aizliegusi izmaksāt kompensācijas, kas lielākas par vienu mēnešalgu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
