jel pārmetiet mani tai pusē!

lūk,

tur zara galā dvēselīte

nesasniegta, nesaprasta...

tik nesakiet

ka vietas še vairs nava!

tā aizgāja ne-atvadoties

bez smaida un krāsas...


kā divas pasaules tuvas

un reizē tik tālas var būt?


jel pārmetiet mani tai pusē!

tur,

starp nelaimēs jukušiem rēgiem

un klusumā sastingušajiem

manu saucošo sirdi iemetiet...tur..

lūk,

tur zara galā dvēselīte -

mans nedzimušais bērns...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit