Mežā. Tumsā. Zem egles

es gulēšu mitrajās sūnās.

Līdz kamēr tu beidzot nāksi

nomītās kurpēs brūnās.


Tas būs tik ilgi, ka nagi

kļūs balti un cieti kā oļi;

es pārklāšos lēni ar skujām

līdz atskanēs tavi soļi.


Mati kļūs asi kā ķērpji,

egles saknēs savīsies kājas.

Es gaidīšu, cik vien būs spēka,

līdz vedīsi mani uz mājām.


Es gulēšu, kaut arī zinu -

pēc manis tu neatnāksi.

Un lēnām kļūšu par mežu,

kad tu mani meklēt sāksi.


Mežā. Tumsā. Zem egles

es ieaugšu sūnās klusi.

Jo uzvelkot kurpes brūnas,

tu iesi uz citu pusi.


Remediosa, 07.09.2004

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!