Mežā. Tumsā. Zem egles es gulēšu mitrajās sūnās. Līdz kamēr tu beidzot nāksi nomītās kurpēs brūnās. Tas būs tik ilgi, ka nagi kļūs balti un cieti kā oļi; es pārklāšos lēni ar skujām līdz atskanēs tavi soļi. Mati kļūs asi kā ķērpji, egles saknēs savīsies kājas. Es gaidīšu, cik vien būs spēka, līdz vedīsi mani uz mājām. Es gulēšu, kaut arī zinu - pēc manis tu neatnāksi. Un lēnām kļūšu par mežu, kad tu mani meklēt sāksi. Mežā. Tumsā. Zem egles es ieaugšu sūnās klusi. Jo uzvelkot kurpes brūnas, tu iesi uz citu pusi.
Remediosa, 07.09.2004
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit