Foto: LETA

Ceturtdien Rīgā plānota pirmā neformālā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministru tikšanās, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) jeb Gaismas pilī pulcēsies ES dalībvalstu atbildīgie par iekšlietu un tieslietu nozarēm.

Kā skaidro ES prezidentūras sekretariāts, ministru un ierēdņu tikšanās dēvē par neformālām, jo oficiāli lēmumi tajās pieņemti netiek.

Formālās ministru padomju sanāksmes notiek Briselē vai Luksemburgā, savukārt neformālās – prezidējošajā valstī. Tāpat, kā norāda sekretariāts, neformālās ministru padomju sanāksmes notiek mazāk oficiālā gaisotnē, to laikā netiek pieņemti formāli lēmumi par tiesību aktu projektu virzību un nenotiek balsošana.

"Neformālās ministru padomju sanāksmes ir iespēja prezidējošajai valstij, ņemot vērā esošās aktualitātes un prezidējošās valsts prioritātes, veidot sanāksmju darbakārtību, piemēram, apspriešanai izvirzot savas politikas iniciatīvas," stāsta prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Linda Jākobsone.

Ceturtdien Rīgā sāksies neformālā iekšlietu un tieslietu ministru sanāksme. Kā portālu "Delfi" informē Iekšlietu ministrija, Latvijas sanāksmē būtiskākais sarunas temats būs terorisma draudi, kas pamatīgi satricinājuši Eiropu pēc janvāra sākuma asiņainās "Chalrie Hebdo" traģēdijas. Tāpat dienas kārtībā kā būtisks punkts paredzēta arī diskusija par ES migrācijas problēmām, kas visvairāk satrauc Dienvideiropas valstu iedzīvotājus.

Tomēr ne vienmēr prezidējošā valsts spēj neformālajās sanāksmju dienaskārtības panākt sev tuvāku jautājumu apskatīšanu. Kā portālam "Delfi" apliecina augsta ranga diplomāts Briselē, kas vēlējās palikt anonīms, iekšlietu ministru neformālajā sanāksmē Latvija kā vienu no dienaskārtības pirmajiem jautājumiem vēlējās apskatīt ārvalstu kaujinieku atrašanos Ukrainā, taču šo jautājumu Parīzes notikumu dēļ nācies no Rīgas sanāksmes darba kārtības svītrot.

Kā "Delfi" skaidro Latvijas pārstāvniecības ES Padomē vadītāja Ilze Juhansone, nevajadzētu gan tagad uzskatīt, ka Ukraina būtu mazāk būtiska -, šis jautājums vienkārši tiks atstāts Ārlietu ministrijas pārraudzībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!