Vēsturnieki vēl nav nonākuši pie kopīga secinājuma, cik tad ilgi kafijas dzeršanas tradīcijas ir zināmas Latvijas teritorijā, bet domājams, ka tās atceļojušas no tuvākajām Eiropas valstīm. Centrāleiropā kafiju sāka dzert jau 17. gadsimtā, jo otomaņu armija, atkāpdamās no Vīnes, aiz sevis atstāja lielus tās krājumus. Iesākumā kafiju pārdeva aptiekās kā medicīnas līdzekli. Valda uzskats, ka vieni no pirmajiem šā dzēriena lietotājiem bijuši mūki, lai nakts lūgšanās neaizmigtu. Galu galā arī pāvests Klements VII neaizliedza lietot šo dziru ar narkotisko efektu, tāpēc kafijai visas durvis bija vaļā.
Tagad Latvijā jau iespējams nobaudīt īstu Eiropas kafiju, bet agrāk tā bija pieejama ar bezkofeīna aizstājējiem – grauzdētiem cigoriņiem un miežiem. „Pavāru kluba” valdes loceklis Jasons atceras, ka padomju gados Latvijā varēja nopirkt tikai šķīstošo kafiju, bet īsto no maltajām pupiņām latviešiem atsūtīja ārzemju radi un paziņas. Ieejot 21. gadsimtā, nu jau šeit iespējams nobaudīt visus kafijas pagatavošanas veidus.
Šobrīd uz zemeslodes aug apmēram 15 miljardi kafijas koku, no kuriem vāc ražu. Ik gadu viens šāds koks dod puskilogramu pupiņu. Kafijas ražotājvalstis atrodas tropiskajos reģionos ar siltu un mitru klimatu, no tā arī ir atkarīgs auga garšas raksturojumu kopums. Kafiju audzē vairāk nekā 50 pasaules valstīs, iedalot tās četrās ģeogrāfiskās zonās: Centrālamerika (Meksikas, Gvatemalas un Kostarikas kafijas šķirnes), Dienvidamerika (Brazīlijas un Kolumbijas kafijas šķirnes), Āfrika (Etiopijas, Kenijas un Tanzānijas kafijas šķirnes) un Āzija (Indonēzijas, Vjetnamas un Indijas kafijas šķirnes).
Kā pagatavot kafiju
Restorāna „Vincents” vecākais pavārs Jasons skaidro, ka iespējami vairāki veidi, kā pagatavot šo dzērienu mājās bez profesionāla kafijas aparāta:
• kafijas aparātā ar papīra vai dzelzs filtru gatavo tā saucamo „amerikāņu kafiju”, kuru siltu var uzglabāt ilgi, bet tādējādi tā zaudē savu aromātu un garšu.
• joprojām ir izplatīts variants iebērt krūzītē kafiju, kurai pārlej verdošu ūdeni un gaida, kad nosēžas biezumi. Tomēr nav patīkami jau no paša rīta sabojāt garastāvokli tāpēc, ka dzēriena biezumi smeļas mutē.
• Daudzi cilvēki gatavo kafiju nospiežamajā krūzē, pievienojot attiecīgo daudzumu kafijas, kurai pārlej verdošu ūdeni. Tā iespējams ātri pagatavot tieši nepieciešamā stipruma un daudzuma dzēriena.
Kafijas pagatavošanai jāizmanto tīri trauki, kurus pirms lietošanas sasilda. Noteikti to nedrīkst vārīt, jo tā var sabojāt neatkārtojamo garšu un aromātu, tāpēc vislabāk vienkārši apliet to ar karstu, bet ne verdošu ūdeni. Šā dzēriena ražošanas uzņēmuma „Simeks” valdes loceklis un ražošanas direktors Mihaels Burešs kā svarīgākos labas kafijas gatavošanas nosacījumus min maluma raupjumu, produkta un ūdens attiecības, svaigu un kvalitatīvu ūdeni, kura temperatūra ir 93-96°, un maluma un ūdens saskares ilgumu. Labu kafiju var pazīt pēc garšas, aromāta, blīvuma un skābenuma. Protams, tie ir subjektīvi jēdzieni, bet dzēriena spilgtums un skābenums izceļ tā augsto kvalitāti. Tās kvalitāte ir tieši atkarīga arī no reģiona un klimatiskajiem apstākļiem.
Grauzdēta kafija ātri uzsūc citas smakas, tāpēc to noteikti nedrīkst glabāt kopā ar produktiem, kuriem ir stiprs aromāts. Lai gan to bieži mēdz glabāt blakus garšvielām, cukuram un tējai, vislabāk būtu ielikt saldētavā stikla burkā ar stingri aizvērtu vāku.
Kā kafija ietekmē veselību
Daudzi vecāki saviem bērniem neļauj dzert kafiju, skaidrojot, ka tā nav veselīga, bet patiesībā šo dzērienu izmanto vairākās diētās un tas ir nozīmīgs minerālvielu avots! Tai ir maza uzturvērtība - aptuveni deviņas kalorijas 100 gramos dzēriena. Pētījumos konstatēts, ka kafija spēj normalizēt asinsspiedienu un noderēt kā urīndzenošs līdzeklis.
Plaši ir zināmas kafijas un kofeīna savstarpējās attiecības. No vienas puses, kofeīns stimulē fizisko aktivitāti un paaugstina garīgā darba spējas, no otras puses – lielā daudzumā tas paātrina sirdsdarbību un spēj izraisīt aritmiju. Nevajadzētu gan ļoti baidīties, jo vajadzētu izdzert aptuveni 100 kafijas tasīšu, lai organismā nokļūtu nāvējoša kofeīna deva! Tā uzsūkšanās organismā ir atkarīga no kafijas pagatavošanas veida, piemēram, ja to dzer ar cukuru vai nefiltrētu, tās uzsūkšanās ātrums samazinās. Tas nenozīmē, ka jādzer tikai nefiltrēta kafija, jo arī tai ir savas negatīvās puses – tieši tās nosēdumos pārsvarā ir lipīdi (tauki, kuri nogulsnējas asinīs). Proti, kofeīns palielina taukskābju daudzumu asinīs.
Hansa līzings direktore Irīna Pīgozne:
Nenovērtējams ir mundruma efekts un garšas īpašības, ko sniedz kafija. To dzeru, jo man tā tiesām ļoti garšo. Tik ļoti, ka pēdējā laikā pat cenšos ierobežot savu kafijas patēriņu līdz divām tasītēm dienā. Ja nu tas absolūti neizdodas, tad šķaidu ar labi daudz piena. Īpaši esmu iecienījusi espresso ar karstu pienu un maciatto. To, ka kafija nav tikai vienkārši dzēriens slāpju remdēšanai un ķermeņa sasildīšanai, sapratu, šķiet, 1995. gadā, kad pirmo reizi biju Turcijā. Toreiz tā pa īstam izbaudīju, ka kafijas dzeršana ir rituāls ar īpašām tradīcijām. Joprojām atceros dievīgo šā dzēriena aromātu... Turcijā pirmo reizi nogaršoju kafiju arī japāņu gaumē – maltu sajauc ar kakao un karsē nokaitētās smiltīs.
„Atlas Tours” direktore Jūlija Gladčenko:
Kafiju sāku dzert jaunībā. Toreiz studentu vidū tā bija gandrīz modes lieta. Mamma iemācīja pagatavot armēņu kafiju, ko vāra speciālā metāla trauciņā, ko sauc par “turku”. Šādi pagatavota kafija ir īpaši garda un smaržīga, jo tai pievieno garšvielas. Daudz interesantu kafijas pagatavošanas recepšu savulaik esmu atvedusi no Kaukāza kalniem un Armēnijas.
Lai arī augstu vērtēju mundruma efektu, ko sniedz kafija, un man ļoti garšo aromatizētā ar šokolādes un vaniļas piegaršu, ikdienā priekšroku dodu zaļajai tējai. Kafiju cenšos dzert ne vairāk kā vienu vai divas tases dienā, tomēr pilnīgi bez kafijas laikam dzīvot nevarētu, jo man patīk eksperimentēt ar tās garšu un smaržu. Tagad kafiju no rītiem parasti dzeru mašīnā, braucot uz darbu, jo nesen nomainīju savu auto, kas ļauj brīvāk justies, jo rokas pie stūres ir brīvākas. Dzīvoju Jūrmalā, un ceļš līdz pilsētai aizņem aptuveni 40 minūšu, bet dažkārt arī stundu, tāpēc tagad sastrēgumos laiku pavadu daudz komfortabli kopā ar kafiju.