close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Mans vārds ir Ritvars. Sētā mīļi sauc par Ritu. Pirms nepilna gada absolvēju Saulaines vidusskolu ar teicamām sekmēm dabas zinībās. Biju liela savas dzīves posma beigās un vienlaicīgi jauna – sākumā. Manas attiecības ar Rīgu sākās pavisam nesen – septembrī – kad uzsāku studijas Latvijas universitātes biologos. Mana sirds gan vairāk ir pieķērusies putniem, bet Latvijā tik šauru specialitāti kā ornitologs, augstskolās nevar apgūt. Pirmais iespaids par Rīgu visnotaļ nepatīkams. No putniem sastapu tikai tuberkulozes mocītus baložus un klibas vārnas, kas ķērc visas valstī paredzētās oficiālās darba stundas, kamēr baloži apnicīgi ūjina pie kārtējās pensionāres, kas tiem pamet pa gabaliņam sapelējušas baltmaizes. Nebiju arī sajūsmā par pretimnākošajiem cilvēkiem, kuri man atgādināja bezdelīgas pirms negaisa – labākajā gadījumā tevi kādā lielākā drūzmā nogrūdīs gar zemi, bet, ja nepaveiksies, tad vēl atņems herbāriju, kuru, visticamāk, atzīs par nevajadzīgu un izmetīs tuvējā miskastē, no kurienes to tāpat izvilks kāds inficēts balodis...

Ja runājam par citām vitāli svarīgām lietām, proti, ēšanu un putnu pētīšanu, tad arī ar to man galvaspilsētā bija grūtības. Esmu pieradis pie sava piemājas kioska, kur viss ir kompakts un svēteļa knābja attālumā aizsniedzams. Te man bija smagi jānopūlas, kad iegāju Saulaines lieluma veikalā, kur nevarēju atrast elementāru iesala dzērienu un brētliņas garšvielu maisījumā. Beigās apmaldījos un nolēmu vairs tur neatgriezties. Tagad pārtiku vedu no Saulaines.

Aiz pieraduma no rītiem pēc vingrošanas veroties pa logu biju smagi vīlies, jo cerētās zilgalvainās zīlītes vietā es ieraudzīju kārtējo vārnu ar amputētu kāju. Arī šajā gadījumā radu risinājumu un tagad pie aizkariem esmu piekāris dažus Saulainē pirms pāris gadiem ligzdā atrastos melnā strazda mazuļus, kuri man visus šos gadus speciāli sagatavoti bija saudzīgi glabāti sērkociņkastītēs.

Rīgā vēl jāpavada pāris gadi, bet jau tagad zinu, ka atgriezīšos pie savām sirdslietām. Esmu ieplānojis sakrustot stārķi ar dzeni, lai arī Latvija tiktu pie sava bioloģiskā ieroča.

Ar cieņu,
Ritvars Suseklis

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form