~ kāds no Teksasas ~


No austrumiem uz rietumiem kā komētas lido,

Lido un neatskatās – mūsu lepnums, spārnotās raķetes.

Cik skaistas tās lidojumā, aiztraucoties zilajā debesu jumā.

Cik mīļas tās manās acīs, tik nīsts to lidojums naftinieku valstīs.

Un kas par to...


~ kāds no Irākas ~


Es biju tur, kur uguns zemi savās ķetnās tur

Un nav tai daļas, kas uz šīs zemes stāv vai guļ.

Tā mīca manu zemi kā mālu, un garšvielu vietā manus cilvēkus piekuļ...

...tās atlidoja klusu, pat neredzēju...


Vai esat kādreiz bēguši sniega lavīnas iznīcības dvašas un savas bezcerības dzīti? Es bēgu un cenšos nepakrist.

Bet apkārt viss tik kluss un skaists...es biju senās dzimtas dēls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit