Rozmarīns ir neliels krūms ar skaistiem, gaiši ziliem ziediem un adatveidīgām, cietām, tumši zaļām lapām. Rozmarīns ir īpaši iecienīts garšaugs Vidusjūras reģiona valstu nacionālajās virtuvēs. Grieķu mitoloģijā rozmarīnu veltīja mīlas dievietei Afrodītei, kas saskaņā ar leģendu, dzimusi no jūras putām.
Rozmarīna nosaukums cēlies no grieķu valodas:
rosmarinus
, kas nozīmē "jūras rasa". Dabiskos apstākļos rozmarīns aug Vidusjūras zemēs saulainās kalnu nogāzēs, to audzē arī Austrumeiropā. Rozmarīnam raksturīga saldi rūgtena garša, pēc izskata tas atgādina skuju koka zaru. No rozmarīna lapām un ziedošiem zariem iegūst ēterisko rozmarīna eļļu.

Kulinārijā rozmarīnu lieto gan svaigā, gan kaltētā veidā. Kaltēts rozmarīns ir viens no visspēcīgākajiem garšaugiem aromāta un garšas ziņā, kuru jālieto uzmanīgi, nepārdozējot – aptuveni 1 tējkarote uz 1 kg ēdiena. Īpaši iesakām rozmarīnu lietot pie medījumu gaļas kopā ar ķiplokiem, pētersīļiem, timiānu, parasto kārveli un estragonu. Rozmarīnu nekad nelieto kopā ar lauru lapām. Žāvētas rozmarīna lapas labi noder tējas un limonādes pagatavošanai.

Lietošana: Rozmarīns lieliski sader ar jēra un putnu gaļu, medījumiem, zivīm, veģetārajiem ēdieniem un sēnēm. Izcila saderība ar olīveļļā uz pannas vai cepeškrāsnī ceptiem kartupeļiem un dažādiem dārzeņiem – kabačiem, ziedkāpostiem, papriku, brokoļiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem. Itāļu un franču virtuves cienītāji var gatavot rozmarīna maizi un eļļas, kā arī nelielās devās pievienot to saldējumam un augļu salātiem.

Garšaugs izmantojams arī konservēšanai, piemēram, marinējot gurķus. Lieto marinētai gaļai, ēdienos no aknām, nierēm un vārītas mēles, olām, siera, krabjiem; īpaši – tomātu zupai, ragū, makaronu, sēņu un dārzeņu salātiem, ceptiem kartupeļiem (aizstāj sāli), saldiem ēdieniem no šokolādes un vaniļas, putukrējuma, pudiņa, zemenēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!