Beļavas pagasta "Spriņģu" mājas saimniece Spodra Ozoliņa ir sašutusi, ka, pastiprinot grants segumu uz ceļa Gulbene - Zeltiņi, ceļam abās pusēs izrokot grāvjus un attīrot ceļmalas no krūmiem, uz viņas zemes ir pazudušas vairākas kupicas.
Saimnieci neapmierina arī to strādnieku darbs, kas cirtuši krūmus, jo visur tie nav nocirsti līdz zemei, bet atstāti vairāku sprīžu augstumā virs tās, ziņo laikraksts "Dzirkstele".

"Esmu sašutusi, jo diemžēl tiem, kas sakārto ceļus, nav svēta privātā zeme. Valda visatļautība. Šoreiz ir cietusi mana zeme, bet tas nenozīmē, ka līdzīgas problēmas neradīsies citiem privāto zemju īpašniekiem, kuru ganības un tīrumi atrodas cieši blakām lielajiem ceļiem," saka Ozoliņa.

Viņu neapmierina autobusa pieturas "Spriņģi" apkārtne, kas atrodas gandrīz blakām saimnieces dīķim.

"Nogrieza kļavu, krūmus izcirta un tā arī visu atstāja, bet, rokot grāvjus, bija zeme, ko varēja izlīdzināt zemumā pie pieturas. Pie reizes būtu sakārtojuši arī tās apkārtni. Pirmdien biju pagalam sašutusi, jo gar ceļu izraka grāvi ar tādu slīpumu uz manas mājas pusi, ka atlika tikai ielikt caurteku un izrakt grāvi, lai viss ūdens no grāvja caur to ieplūstu manā dīķī. Atnākot no biešu tīruma, ieraudzīju, ka caurteka jau ir ielikta un grasās rakt grāvi uz dīķi. Viss notika bez manas ziņas, neko iepriekš nesaskaņojot. Uzstāju, ka tā rīkoties nav tiesību, lai ņem caurteku laukā. Tā arī notika," stāsta saimniece.

Ozoliņa rādījusi arī vietas, kur atradušās kupicas. Grāvju racēji kupicas saglabājuši, bet nedaudz vēlāk, līdzinot grāvja malas, arī kupicas izlīdzinātas.

Mērnieks, kas savulaik iemērījis zemi un noteica kupicas vietu un skaidrojis, ka tā var atrasties divu metru attālumā no ceļa. Saimniece skaidro, ka viņai neesot spēka pašai kupicas atjaunot, ne zemi pārmērīt, ne nolīdzināt tīruma malu, kur izveidojušās rises.

Latvijas Autoceļu direkcijas Vidzemes reģiona Gulbenes rajona nodaļas vadītājs Laimonis Aumeisters laikrakstam stāstījis, ka ceļš Gulbene - Zeltiņi ir valsts nozīmes brauktuve. Ir noteikts, ka no ceļa centrālās ass uz katru pusi ir jābūt 9,5 metru brīvai joslai, tikai pēc tās var sākties privātā zeme.

"Šajā objektā strādā vairākas firmas, tāpēc, ja kāda no tām ir pieļāvusi darbā paviršības, tām tās ir jānovērš un viss jāsakārto. Objektu nevarēs nodot, kā arī būvuzraudzības speciālisti to nepieņems, ja viss nebūs sakārtots, kā nākas," skaidrojis Aumeisters.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!