Foto: ČetrasSezonas.lv
Austeres ir labi zināmas un lietotas uzturā jau kopš antīkās Grieķijas laikiem, kur tām bija sava nozīmē ne vien uzturā, bet arī demokrātijas attīstībā – austeru gliemežvāki tikuši izmantoti kā balsošanas zīmes. Droši vien vairumam no mums austeres šķiet īpašs un ekskluzīvs pārtikas produkts, taču austeru ”statuss” ir mainījis līdzi gadsimtiem. Tā 19. gadsimta vidū Čārlzs Dikenss rakstīja, ka ”nabadzība un austeres iet roku rokā. Jo nabadzīgāka vieta, jo vairāk jūtama austeru klātbūtne.” Austeres, līdzīgi kā mīdijas un citi gliemji, savulaik bijušas ikdienišķs iztikas avots, kad gaļa un zivis cilvēkiem nebija pieejamas.
16. gadsimtā, attīstoties austeru tirdzniecībai, Parīzē sāka pasniegt maltītes, kuras sastāvēja tikai no svaigām austerēm. Tad gardēži ar labam lietām neskopojās, esot bijis tikai normāli vienā maltītē apēst līdz 150 austerēm. Arī pirmās austeru fermas radās Francijā ar imperatora Napoleona III īpašu atbalstu.

Eiropā patlaban tiek kultivētas divas austeru sugas - Klusā okeāna austere (Crassostrea gigas), kas Eiropā no Japānas ievesta pagājušā gadsimta 70. gados pēc Portugāles austeres (Crassostrea angulata) izzušanas, un retāk sastopamā īstā jeb plakanā austere (Ostrea edulis). Lai austere izaugtu, nepieciešami četri gadi.

Austeres, līdzīgi kā mīdijas, jūras ķemmītes un citi mīkstmieši, ir salīdzinoši ”zaļi" pārtikas produkti. Lai tie izaugtu, nav nepieciešama regulāra cilvēka iejaukšanās dabas procesos, nav nepieciešami citu jūras produktu audzēšanā tik neviennozīmīgi vērtētie zivju milti, dažādi stimulanti un citas vielas. Svarīgi piezīmēt, ka atbalsts akvakultūrai (jūras produktu ražošana audzētavās), tās produktu ražošanai un izplatīšanai, sabiedrības informēšanai par šo produktu pozitīvajām īpašībām, kā arī nozvejas apgabalu ilgtspējīga attīstība ir vienas no Eiropas Savienības prioritātēm zivjsaimniecības nozarē. Tā kā austeres pamatā tiek ražotas tikai kā akvakultūras produkts, tad nebūtu jābaidās, ka atšķirībā no citiem jūras produktiem tās kļūs mazāk pieejamas.

Kā baudīt

Austeres lielākoties ēd svaigā veidā. Droši vien vissarežģītākais šīs delikateses ēšanā ir austeres atvēršana (
skaties šeit
). Pēc atvēršanas austere uzreiz ir gatava ēšanai. Daži pilieni citrona sulas, un norij to veselu, ar mēli mirkli pieturot pie aukslējām! Ja austere ir lielāka, tad tā jāsakošļā, bet saka, ka tā esot lielākā kļūda.

Interesantākai garšai austeri var baudīt kopā ar svaigi maltiem melnajiem pipariem, vīna etiķi un šalotes sīpoliem, tabasko mērci, puraviem un pat kaviāru. Tās var arī cept cepeškrāsnī ar visiem gliemežvākiem, pievienojot dažādus dārzeņus. Tāpat tās var cept arī atsevišķi, sagriežot gabaliņos. Labi sader arī ar artišokiem, bekonu, grauzdiņiem, pētersīļiem, anšoviem un citām jūras veltēm. Tās var arī grilēt - uzliec uz grila neatvērtu austeri līdz brīdim, kad tā nedaudz atveras, tad ar austeru nazi to atver pilnībā un pasniedz, piepilinot nedaudz olīveļļas, citrona sulu vai, piemēram, ķiploku-garšaugu sviestu.

Lai ļautos bezrūpīgai austeru baudīšanai, iespējams, ir vērts doties uz Francijas ziemeļu piekrasti, kur jūras krastā iespējams baudīt tikko nozvejotas austeres, un tiem, kuriem tās patīk, tā ir augstākā bauda.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit