close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
/pierakstīta Rīgā, 1999. gadā, nepabeigta/

Septembra beigas. Draudzīgā kompānijā atzīmējam atvadas no vasaras. Tā jau notiek, ka bez iemesla priecāties nevar, un tad vietējie prātnieki šo iemeslu atrod. Savākušies draugi un draugu draugi – katrs atvedis līdzi sev tīkamus ļaudis. Taisni prieks. Sāku sarunāties ar dažiem no viesiem. Un pēkšņi atrodu kādu, kura izteikumi man ir īpaši tīkami un sirdij tuvi. Sāku tincināt minēto cilvēku, un – vai tu re! – viņam atrodas vairāki biedri no viesu pulka. Izrādās, viņiem ir sava tāda kā biedrība jeb, kā viņi paši izteicas, Bezsakarnieku Vienība.

Viena diena Bezsakarnieku Vienības vēsturē.

darbojošās personas:

Rihards Zaķis: ja vienībai tiktu izvēlēts vadonis, tas neapšaubāmi būtu tieši Rihards.
Jēkabs Namdaidis: vadoņa labā roka; savas domas labprātāk izsaka rakstiski.
Edgars: “O, jā, es jau vienmēr tas sliktais, narkomāns utt.”
Slimais Vīrs: vislabāk tiktu raksturots ar anekdoti:
“Ārsts: Vai jūs naktī neciešat no murgiem?
Pacients: Nē, es tos baudu.”
JerryMouse: sarunas pierakstītājs
(“Pisārami vīgls dorbis, - iespurcas Jēkabs, - karandaši rūkā.”)

JN: Tā jau es tai savā CV rakstīju – un to var attiecināt uz mums visiem, - piedāvāju pakalpojumus mentālās masturbācijas un bezsakara ģenerēšanas sfērā. Kultivēju perversijas un grauju ideoloģiju. Un tad ļaudis sāka vaikstīties un bļaut “Jēkab, muti ciet!” – šitentā frāze mani vajā no bērnības. Viss, kas no bērnības palicis. Atmiņas. Bērnības paģiras. RZ (pamācoši pacēlis pirkstu): Kad mēs augām, sierā bija melni cipariņi. E: (pārkliegdams pārējos) Atzīstieties, brāļuki, jūs tak esat galīgi piemāvušies! JN: Jā, tāds nu ir Edgars. Patiesībā mēs tādi nemaz neesam. Ne šobrīd, ne citu mīļu brīdi. Bija laiks, kad es pamatīgi aizrāvos ar alkoholu... E: Jūs, galvenais, izlasiet par to viņa grāmatā! JN: ... es tiešā vārda nozīmē nodzēros. Ja nebūtu manu biedru, ko tu – es taču varu tevi uzrunāt kā draugu, – ko tu te redzi; ja nebūtu viņu, es droši vien tagad vairs nebūtu tā īsti starp dzīvotājiem. Starp domātājiem noteikti ne, un tas jau ir tikpat kā nāve. Es neiebilstu pret alkohola lietošanu, nepārproti. Ja tas tiek darīts ar kādu dziļāku domu, lūdzu. Ja tas ir vīns, kam jāpaceļ kompānijas jautrību - bez problēmām. Ciest nevaru tos, kas reibumā kļūst bravūrīgi un lien kauties. E: Pa purnu negribi? JN: Ha-ha... Smieklīgi, kā vienmēr. Visu var darīt ar ideju. Un var darīt bez idejas. Man patīk ar ideju. Un nepatīk bez idejas. BezIdejība notrulina. Kam patīk būt trulam? Ā, ir visādi. Truliķi. Truļiki. Bez tādiem jau arī nevar. Jābūt kādam, uz ko paskatīties, kad sāk mocīt mazvērtības komplekss. Paskaties uz tādu tārpiņu, un atkal kļūst viegli ap sirdi. Sajūti savu ģēniju. SV: (tikko pienācis, atnesis visiem vīna glāzes) Ar dzērāja muti runā patiesība. (vērsdamies pie Jēkaba) Kā tur skanēja tas tavs teiciens? Par plostu un korķi. JN: Nu... Mans mīļākais transporta līdzeklis ir plosts. Kad tas grimst, es kāpju uz korķa un peldu tālāk. RZ: Tā izklausās, ka mēs te esam vien tāda alkoholiķu banda. Patiesībā tā nav. Ir mums savas idejas par notiekošo, tādi kā principi, pēc kuriem vadāmies. Viens otru pabalstām un iztiekam. Neviens neapgalvo, ka mūsu uzskats ir pareizais. Bet mēs pie tā esam pieraduši, uz tā balstās mūsu draudzība. Un tā jau pati par sevi ir apsveicama lieta. Draugi – tas ir daudz. JM: Un kas ir viss? RZ: Draudzība un... mīlestība. Jo viss sākās ar Neoromantiķu Ordeni. JM: Kas ir Ne... E: Tas ir vīna glāzes vērts! Tosts par Ordeni! JN: Pagaidi, Džerijam ir jāzina, par ko viņš paceļ glāzi. Glāze ir nopietna lieta, ar to nevar tā vienkārši blēņoties. Ordeņa pamatmotīvs bija saistīts ar tādu kā emociju, romantisma izkopšanu ļaudīs. Ideja pieder man, bet lielāko daļu darba Ordeņa “statūtu” apdomāšanā uz saviem pleciem ir nesis Ričiņš. Manuprāt, mūsdienās cilvēkam pietrūkst romantikas. No TV ekrāna un citiem informatoriem mums blāķiem vien gāžas virsū pornogrāfija un visāda citāda veida izlaidība. Skaistums tiek pārvērsts uzspēlētībā, veikala precē. Sievietes ar silikona protēzēm tiek nosauktas par skaistuma ideālu. Viss divdesmitais gadsimts ir viens vienīgs piena dziedzeru kults (Edgars iesmejas). Vienkāršas jūtas jau sāk kļūt par anahronismu, cilvēka dabiskās emocijas ir kļuvušas par pameslu lielo vīru kājām. E: Nē, tu esi manāmi iereibis. JN: Bet tā taču ir! E: Vai tas, ka tu esi iereibis? JN: Nu, labi. Redzi, Džerij, senos laikos, kad valdīja tikumība, viss bija daudz savādāk. Protams, cilvēks jau tāds kārīgs lopiņš vien ir. Tagad tu vari aiziet uz kādu diseni, teiksim, uz “Slepeno Eksperimentu” (visi kā viens saviebjas), nocelt tur sev kruto veceni un pēc stundas viņu kaut kur turpat tualetē izdrātēt. Agrāk tā nevarēja. Plosījās Likums. Un tad ļaudis, lai pabarotu savu Kaisles Zvēru, pamatīgi izkopa flirtu. Tici man, no tīra flirta viņi ķēra vairāk kaifa nekā viens otrs no mums tagad gultiņā ar to pašu kruto fidu. Tas taču patiesībā ir lieliski – kādā pasākumā tu esi kopā ar sievieti, un viņa ir tava. Tai pat laikā jūsu attiecības neuzliek nekādu atbildību. Nez kāpēc daudzi uzskata, ka vakars ir pavadīts veltīgi, ja sarunas partnere nav iedabūta gultā. Puisis izmaksā meičai aliņu un nu tik domā, ka skuķis gatavs lēkāt uz matracīša! Bet šī – ne. “Vot, maita!” Mauka tātad. Kā teica viens prātnieks... Ar ko atšķiras mauka no prostitūtas? Prostitūta guļ ar visiem. Mauka – ar visiem, izņemot tevi. SV: Nabadziņš... JN: Tā mēs tur ordeņojāmies, līdz sapratām, ka mums jau tā fiška ir pierasta lieta, bet citiem to iemācīt neizdosies. Ej nu tu pierādi tādai divpirkstu pierītei, ka nav labi drātēt meiteni, atspiežoties ar gurniem pret tualetes podu. Dabūsi vēl pa nāsīm... Vot. Tad Ordenis nozuda, pāri palika mūsu kompānija. SV: Nācijas sviests. JM: Mainīsim tēmu. Kāda ir jūsu reliģiskā nostāja? SV: Phē, un tas nozīmē “mainīt tēmu”? JN: Slimajam taisnība. Tā jau ir tā mūsu reliģija. Mēs ticam paši sev un labajam atsevišķos cilvēkos. Ne visos. Bet mīlestībai – viennozīmīgi. JM: Varu to formulēt savādāk. Teiksim... Kādas ir jūsu attiecības ar populārajām reliģijām? Vai jūs esat ateisti vai sekojat kādai no tām? RZ: Reāli domājošs cilvēks nekad nebūs reliģiozs, vismaz tā pa īstam nekad. Viss jau ir iekšā pašā cilvēkā. Vienkārši reizēm ir vieglāk domāt, ka kaut kas cits kontrolē tavu būtību, un tādējādi atbrīvot paša enerģiju. Labi. Ja nu tomēr mums noteikti vajag kaut kam piemēroties... Ateisti? Ne gluži. Es pats neesmu neviena novirziena fans, bet man patīk pastudēt austrumnieciskās reliģijas, vispār visas, kas vairāk meklē dievu cilvēkā pašā, nevis ārpus tā. JN: Man tīkama ir pagāniskā kultūra. Galu galā, kāds Latvijai sakars ar kristietību? Es esmu Latvietis. SV: Es esmu bokononists. E: Kas ir reliģija? JN: Agrāk mūs visus fascinēja Karlosa Kastaņedas sludinātais. Pēc tam viņš ņēma un nomira. Sadega no iekšpuses, kā pats vēlējās. Aknu vēzis, saproti? RZ: Mani kaitina tas, ka visas populārās reliģijas balstās uz komercijas. Protams, bez tā nevar, bet varētu taču izdarīt tā, lai tas tik ļoti nekristu acīs! Cilvēks, par nelaimi, tā ir iekārtots, ka parasti netic tam, par ko neviens nemaksā. Dodiet cilvēkam iespēju maksāt, un viņš jums sekos!

...(par tālāko vēsture klusē)...

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form