close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Karš – pasaules normālais stāvoklis. /U.Eko/

Laikam tu tuvumā biji.
Kā karsta tēja
pēc tālu izbristiem purviem,
kā mierīga nakts
līdz jaunam kaujas rītam
un tā vienīgā lode,
kas iedzeļot dzīvību dod.

Laikam tu mani sargāji.
Zāles mūžībā, putnu brīvībā...
Miglas laivās pie Ventas
un viļņu atmodā ierakstīji.
Un skumju –
varbūt nemaz nav bijis,
vien dziļdziļa mošanās
uz kādu virslīniju,
uz izvirdumu
pāri frontei,
kur pasaule
asinis aizgūtnēm nolaiž,
bet manī viens zieds –
viens nepārprogrammējams parametrs –
sirdsjūtības impotenci liedz.

Laikam es vēlos vēl vairāk.
Lai citi arī
nepareizos reisus kavē
un traucas
uz citām kaujām
citā frontē.
Lai katram viņam un viņai
kā lode
MĒS-ība trāpa
un ikviens
ikvienā frontē dzird:
turpinās iekāpšana reisā:
NEKURIENE – MĪLESTĪBA.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form