Sēlijas apvāršņa birztalotās tapetes

Ēnās uz ceļa sviež vientuļu briedi.

Šeit, klusumā pēcbremzēšanas nervu kapletes

Ir kurmja lūgsnā saliktās sliedes,

Kad pavasaris nomet ziemas tēraudu

Un sēklas no patversmēm ārā nāk,

Kad perspektīvā kalns, uz kura stāv

Drūpošs šķirsts, kas izmetis Noasu,

Kas pasaulē sajūtas kā milzu zivs mutē,

Bet atminās vēl ko atplēstajā krūšu kurvī

Kliegusi gaisma, un tagad tik burvīgs

Šķiet krusta nolēmums zemi par jaunu stutēt.

Pirmie putni patiesībā ir krāsas
Un to dziesma - pastelējums kāds.
Mēs, kas salūzušu dampi rasā,
Esam kompozīcijā nieka detaļa.
Esam kritisks, kādam visdārgāk
Izmaksājošs izraktenis.
Ļoti vienkārša ir lapsiņa vārga,
Mums atkal ir vajadzīgs viss.

Sēlijas apvāršņa birztalotās tapetes -
Vien fons, uz kura uzsvērt kūlu.
Ja būtu nieka kukainītis es,
Gruzdos justu, kā virzāmies uz nulli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!