Ziemassvētku pudiņa (saukts arī par plūmju pudiņu) pirmsākumi sniedzas Anglijā senā pagātnē, kur vislielāko slavas gājienu tas piedzīvoja pēc Čārlza Dikensa romāna "Ziemassvētku dziesma" iznākšanas, jo tur viņš ļoti spilgti aprakstīja tieši šādu pudiņu.
Plūmju pudiņš kā tāds kļuva zināms tikai 18. gadsimtā, bet tā priekšgājēji bija zināmi un tika gatavoti jau kopš 15. gadsimta, tiesa gan, sāļā veidā (arī Anglijā). Tiek minēts, ka galvenokārt pudiņus gatavoja, lai ziemai saglabātu dažādus produktus, galvenokārt gaļu (jo agrāk šādos pudiņos bija arī gaļa), un lai visas ziemas garumā būtu ar ko pacienāt viesus. Šādu uzglabāšanu nodrošina pudiņa gatavošanas veids (tvaicēšana vairākas stundas) un nostādināšana vēsā vietā.
Tradicionālo Ziemassvētku pudiņu jāsāk gatavot jau labu laiku pirms svētkiem, vismaz dažus mēnešus vai pat veselu gadu (ja pudiņš būs labi pagatavots) pirms svētkiem, bet pats pēdējais laiks, kad to darīt, ir "Samaisīšanas svētdienā" ("Stir it up Sunday"), kas ir pēdējā svētdiena pirms pirmās adventes. Tas nepieciešams, lai pudiņš patiešām nogatavotos un kļūtu sulīgs un pilnīgs. Kristīgās ģimenēs pie maisīšanas roka jāpieliek ikvienam ģimenes loceklim, tādējādi godinot Jēzu Kristu. Cita tradīcija norāda, ka maisīšanas laikā katrs, kurš pamaisa pudiņu, var kaut ko ievēlēties.
Agrāk, gatavojot pudiņu, pamatā izmantoja dārgas sastāvdaļas - žāvētus augļus un garšvielas, kas piedod pudiņam tā īpašo garšu. Dažos tekstos minēts, ka labam pudiņam, lai tas nestu laimi un svētību, jāsastāv no 13 sastāvdaļām. Tas vienmēr būs vidēji vai ļoti tumšs, pateicoties gan sastāvdaļām, gan ilgajam gatavošanas laikam un tvaicēšanai. Pudiņu gatavo no žāvētiem augļiem, riekstiem, garšvielām, rīvmaizes, klasiski no nieru taukiem (vari aizstāt ar margarīnu vai sviestu), var pievienot melno sīrupu un, protams, cukuru, brendiju, citrusaugļu sulas un mizas. Dažās receptēs pat iesaka lietot alu. Lai izdotos labs un sulīgs pudiņš, tas ūdens peldē keramiskā traukā jātvaicē 5-6 stundas un pirms izņemšanas no trauka jāļauj tam pastāvēt vismaz 15 minūtes. Tad to pilnībā atdzisušu var ietīt kokvilnas drānā, kas samērcēta brendijā. Visu laiku līdz svētkiem tas jāaplaista un noteikti jātur skārda kārbā vēsā vietā.
Vēl viena no tradīcijām - cepšanas laikā pudiņā ievietot sudraba vai zelta monētu, kas tam, kurš to ēdot atradīs, nesīs bagātību un laimi visu nākamo gadu. Arī šodien daudzi liek monētas, bet ne parastās monētas, jo tām ir īpašs pārklājums, kas nav veselīgs un arī sabojā pudiņa garšu. Un noteikti, ja tavā pudiņā ir kāda monēta, tad pirms ēšanas par to pabrīdini visus viesus, lai tie ēstu prātīgi un neviens neizlauztu zobus.
Pasniedzot pudiņu Ziemassvētku dienā, tas tieši pirms pasniegšanas vēl vienu stundu jāliek gatavoties ūdens peldē. Tradicionāli to pasniedza, virspusē izgrebjot nelielu caurumu, kurā ielej brendiju. Kad pudiņu nes pie galda, brendiju aizdedzina un ar visu liesmu to dala. Klasiski pieņemts to rotāt ar akmensozolu - ar sarkanu ogu virspusē un pa zariņam katrā pusē.
Sastāvdaļas:
- 600 g rozīņu
- 150 g lielo milzu rozīņu
- 100 g žāvētu dzērveņu
- 150 g žāvētu aprikožu
- 120 g gaišās rīvmaizes
- 160 ml brendija vai konjaka
- 50 g mandeļu skaidiņu
- 180 g sviesta
- 200 g cukura
- 3 vidējas olas
- 150 g miltu
- 1 tējk. kanēļa
- ½ tējk. kardamona, malts
- ¼ tējk. smaržīgo piparu, malti
- ¼ tējk. krustnagliņu, maltas
- ½ tējk. malta ingvera
Lai Ziemassvētku pudiņš izdotos perfekts, tas jāgatavo, vēlākais, pēdējā svētdienā pirms pirmās Adventes, kas dod tam laiku pastāvēt, sasūkties ar brendiju un nobriest.
Pagatavošana:
- Lielā bļodā liec visus žāvētos augļus. Pielej alkoholu un uzliec bļodai vai nu vāku, vai pārtikas plēvi un noliec uz diennakti, lai augļi ievelkas. Kad atceries, apgriez bļodu otrādi, lai viss samaisās.
- Sagatavo stikla vai māla bļodu, kuru drīkst likt karstā ūdenī. Ietauko to ar sviestu. Sagatavo pannu vai katlu (kurai ir vāks). Uzvāri ūdeni.
- Traukā sajauc miltus un mandeļu skaidas ar garšvielām.
- Ar mikseri saputo sviestu un cukuru apmēram 2 minūtes. Tad pievieno olas un turpini kult kādas 2 minūtes. Pievieno miltus, rīvmaizi, apelsīna miziņas. Samaisi. Tad pieliec žāvētos augļus un atkal samaisi.
- Masu liec sagatavotajā bļodā, nolīdzini virsmu. Uzliec virsū foliju, lai tā pārkaras pāri malām. Aizsien visapkārt ar pārtikas diegu. No lielas folijas strēmeles izgatavo rokturi (sk. attēlā), lai tev ir vieglāk izņemt karstu.
- Liec pannā vai katlā, pielej karsto ūdeni tā, lai tas sniedzas bļodai līdz vidum. Uzliec katlam vāku un uz mazas liesmas tvaicē 5 h 30 minūtes. Pēc kāda laika pārbaudi, vai ir vēl ūdens, un papildini tik, cik iztvaikojis.
- Kad laiks pagājis, izcel bļodu ārā. Ļauj pastāvēt 15 minūtes un apgriez bļodu otrādi. Ļauj, lai pilnībā atdziest.
- Atdzisušu aplej ar 2 ēd.k. brendija, ietin kokvilnas drānā (ko arī vari piesūcināt ar brendiju), pa virsu ietin folijā un liec skārda kārbā glabāties vēsā vietā līdz svētkiem. Aplaisti katru nedēļu vienu reizi ar 2 ēdamkarotēm brendija.
- Pirms pasniegšanas to atkal 1 h tvaicē tāpat kā gatavojot. Kad stunda pagājusi, izņem ārā un apgriez otrādi uz trauka, kurā pasniegsi. Vari dekorēt ar pūdercukuru un dzērvenēm, vari uzliet brendiju un to aizdedzināt, vari uzliet karamelizētu riekstu mērci.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
