Aiz dzīvokļa biezās betona sienas

Man dzīvo Sarkanais Kaimiņš,

Tas trepju telpā mani pagrūž un uzspļauj,

Sakās, es viņa prusakus mokot.

Vakaros tas dauzās pie sienas,

Lamā, draud pa galvu sadot...

Viņa prusaki sūdzas man, ka šeit viņiem slikti,

Tad ņemu tos un ar slotas vēzienu atdodu savam Sarkanajam Kaimiņam,

Kurš tos samin kā niekus...


Šis jau paspējis mani nosūdzēt Namu Pārvaldē

Tur mani pratina, tirda un pļaukā Sarkanā “Ķeblis”


Bet es palieku pie sava –

Sarkanie prusaki, tā Sarkanā Kaimiņa daļa...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit