ir rītam mutē skābums globāls

ir roka - pēc enkura vai kausa - slīkt

no vaigiem dzīves apmetums lobās

netīrām asinīm traukos lipt


tā spuldze kas volframa cilpu kveldē

par sauli virs netīras avīzes lec

tik piesmacis rīts pasauli deldē

un sabrucis atlanta kreisais plecs


vēl acu kaktiņā plīvuro logs

tas aizsmirdis ciet ir uz mūžiem

zem galda mētājas dzērveņu ogas

un pilna izlietne metāllūžņiem


ir spuldzes pavadonis zaļa muša

vai skābums pretīgs un ovāls

cik uziet smaidos plīst mute pušu

kad alū slīkst skābums globāls

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!