close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
fuck yeah. šis rīts ir tik jauks. ārā ir absolūti pelēkas debesis, koki aizmiguši letarģiskā miegā, līdzinādamies tajā veciem, izkāmējušiem vēža slimniekiem pēdējā stadijā, taču šis rīts ir vienkārši brīnišķīgs. es beidzot jūdzos. kaut kāda fucking bezspēcība, kā būtu teicis indāns. riebj viss, sākot no kafijas un beidzot ar izkretinizēto, caurumaino tiltiņu, kas no loga ir daļēji redzams. riebj arī the chemical brothers, kaut gan tas ir vienīgais, ko es patlaban spēju baudīt. fucking block rockin' beats. ibio, es jūdzos. vienkārši, pelēcīgi jūdzos. tas liekas tik ikdienišķi, ka pat nekādu gandarījumu nesniedz, kaut arī tik sen esmu gaidījis šo mirkli. fucking pelēcība. tas nav sāpīgi. nav izjusti. vispār nekā nav. pat tukšuma nav. nav pat tā zilā tuneļa, kas mani varētu glābt. es mīlu vonnegūtu. un tad kādu dienu dzīvot vairs nebija vērts. vonnegūts ir gudrs. tāpat kā kilgors trauts. bet dzīvot kādu dienu patiešām vairs nebūs vērts. fuck yeah. tāpat kā hisako ar selīnu vēl ilgi atvēlēja akiko vietu pie galda un sarunājās ar viņu, kaut arī viņa jau sen vairs tur nebija, arī es vēl arvien turu tavu roku, bužinu tavus matus, runājos ar tevi un jūtu tavus pieskārienus un maigo acu skatu, kaut arī tu jau sen esi kur citur. you're the devil in me. the fucking brothers. fucking bezspēcība, kā teiktu indāns. iemīli mani / tavos deviņos logos / zibeņu atspulgi / saka - tu vari, kā teiktu es. something i can never have, kā teiktu reznors. tas, kurš trents. un tā tālāk, un tālāk. she matters / when everything is meaningless. atkal jau reznors. bet vārdi - vai nav precīzi? tiesa. tikai fucking kāpēc tā ir jābūt? tikko atšķīru vienu tekstu. netīšām. un iedomājies - and in a dream i'm a different me / with a perfect you / we fit perfectly / and for once in my life i feel complete. fuck yeah. un kā man izdodas negribot atšķirt tik precīzus tekstus? raudiens pat gandrīz parāva. ibio. skumji skūpsti mēness laukā. tas atkal esmu es. es tev savulaik biju uzdāvinājis zvaigznīti, lai brīžos, kad nevaru būt kopā ar tevi (un tādi ir gandrīz visi brīži ibio), tev būtu līdzās vismaz kaut kas, kas asociētos ar mani. vai tu to maz vēl atceries? un nez vai tu vispār vēl atceries šo te:

* ------ sabuchaa thp aiz austinjas
mrrrrrrrrrh
* thp ieritinaas ------ kleepii, pieglauzhas cieshi klaat miiljajam ------ auguminjam un labsajuutaa murraa
<------> eh
<------> tik miiliigi
tikai zheel, ka virtuaali tikai... a to gribas pie teffis buut taga un pieglausties teu IRL ...
<------> ehhh
<------> man teuis pietruuxt
<------> ljoti
man arii teffis pietruuxt, miiljum
* ------ sabuzhina thp
* thp noskuupsta ------ kaklinju un viegli glaasta jamaas matus.......
<------> murrr
<------> miiljums mans

es to nekad neaizmirsīšu. nu jau cik daudz laika pagājis kopš šīs sarunas un tik daudz kas ir mainījies, taču es to vēl arvien nēsāju (un nēsāšu) sev līdzi visur un vienmēr. but who cares anyway. ibio. kā jau es vienmēr esmu teicis. grūti ko bilst, kad ir tik daudz, ko teikt. būtībā. jau atkal es. lietus ir mani aizskalojis. un atkal. man ir skumji un es vēroju tavu saullēktu savā debespusē. man patīk citēt pašam sevi. skumjas atsēžas uz pakaļķepām un sastop zudušos otrpus. laiks aizgriež manu seju otrpus. otrpus zudušajiem. tev otrpus. šaipus man. nu vai nav precīzi teikts? tikai žēl, ka tā sāp. lapas lēni aizgriežas. griežas. un vēl arvien lēnām krīt. visurpus. tas viss ir rakstīts tev, mīļum, lai arī cik tālu, nesasniedzami tālu tu atrastos. laimē mani salkansārti / aizver acis, lēpes līknēs krīt. vai atceries, mīļum, no kurienes ir šis citāts? pareizi, no tā paša dzejoļa, kuru es tev savulaik uzrakstīju. lai gan, nemaz tik sen tas nebija. kā mans zaļais, uzticamais draugs saka - 24.11.2001.

laiski mēness silā
  klājas
                     sniegs
pārtopi lauskā
        pirms atbildes
      aizsalst
un nomirst
              miers

smieklīgi. smieklīgi sāpīgi. un neviens no mums tur neko nevar darīt. man tikko radās jautājums - vai šī ir mīlestības vēstule? nebūt nē. tā ir vienkārši bezspēcība. kaut kāda fucking bezspēcība, kā atkal jau teiktu indāns. ja godīgi, man trūkst vārdu. kaut kāds fucking miklums izspiedies no acīm, atceroties, kā vēl pavisam nesen turēju tavas rokas savās, kā tu mani maigi un mīļi apskāvi. atceros tavu matu smaržu un to, cik fucking laimīgs tobrīd biju. nedomājot par to, ka šī laime ir tikai uz brīdi. uz to brīdi, kamēr būšu ar tevi kopā. un pēc tam viss atkal būs fucking pa vecam. ikdienišķā pelēcība, ikdienišķā apātija, besis un sentimentālas atmiņas. un atkal es varēšu teikt [nē, rakstīt] tev veltītus vārdus: es gaidu tevi, kā jaunu ausmu, kā lapkriti vēlā vakarā. kā zvaigžņotas debesis tevi gaidu. kā skaistu saulrietu pie jūras. tāpat es atkal varēšu rakstīt: man nav apziņas kurā noslaucīt sirdēstus man nav zemapziņas kurā apzināties ka mīlu tevi man nav laika kurā izdzīvot tevi man nav pasaules kurā paslēpt tevi. viss ir tik fucking sarežģīts un tai pat laikā vājprātīgi elementārs. un vienīgais, ko es vēl varu piebilst, ir: man arii teffis pietruuxt, miiljum. vai, precīzāk (jo par tevi es tiešām nezinu, piedod): man teffis ljoti ljoti pietruuxt, manc bezgaljaukais, muuzham neaizmirstamais miiljum... un vēl es, protams, varu piebilst to, ko tev vēl tik nesen teicu: that makes my day shine much brighter. tu jau pati zini, par ko tas bija. tikko ieslēdzu telefonu. i hurt myselft today to see if i still feel. mana telefona greeting msg un vecais, labais reznors. atkal jau tas pats, kurš trents. un tad kādu dienu dzīvot vairs nebija vērts. vecais perdelis vonnegūts. when i think i can overcome / it runs even deeper. reznors. es vairs neprotu izteikties saviem vārdiem. zili ceriņotas atbildes / mokošas apziņas vārsti / tu zini tava pasaule / pārtrauktus vārdus stāsta. šie gan ir mani vārdi. beidzot. ir tavā acuraugā pēdas / ir zināmas nobīdes laikā / mans pienākums bija aiziet / un neatstāt aiz sevis ne lauskas. arī šie ir mani vārdi. taču pēdējie vārdi pieder reznoram. vēl arvien tam pašam, kurš trents. we'll find the perfect place to go where we can run and hide / i'll build a wall and we can keep them on the other side. but who cares anyway. vai ne tā, mīļum? i miss you. šis nu reiz ir ne tikai mans, bet vismaz agrāk bija arī tavs teksts. fuck yeah.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form