Maigs ceriņziedam

Nozagts skūpsts,

Kā gaiša atmiņa

No pavasara ēras


Es pieskaros tam

Mirklim, kas sen

Gaisis un notrīs

Tas kā sarauts

Tīmeklītis vējā


Un kļavām atkal vaigi

Sārtojas un pīlādži

Deg drudzī,

Liegs vēja pieskāriens

Nu pārvērties ir rēgā,

Kas nesnauž koka

Pavēnī vai druvā


Nāc līdz man,

Pavedināt tevi gribu,

Kad rudens lapu

Ugunskuri sprēgā spoži, spoži

Un kļavu dzīparainās

Rokas krēslā sveicienus

Mums māj

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!