Maigs ceriņziedam Nozagts skūpsts, Kā gaiša atmiņa No pavasara ēras Es pieskaros tam Mirklim, kas sen Gaisis un notrīs Tas kā sarauts Tīmeklītis vējā Un kļavām atkal vaigi Sārtojas un pīlādži Deg drudzī, Liegs vēja pieskāriens Nu pārvērties ir rēgā, Kas nesnauž koka Pavēnī vai druvā Nāc līdz man, Pavedināt tevi gribu, Kad rudens lapu Ugunskuri sprēgā spoži, spoži Un kļavu dzīparainās Rokas krēslā sveicienus Mums māj
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit