Palieku atkal par lapu..

dzeltenu…kā dzintars izskalots jūras krastā….

Par lapu…kas izlaista no “rokām”!!

Koka rokām…..zaru pirkstiem….maigiem…neaizmirstiem


Tā nekrīt….tā lido un piezemējas

lēni un maigi……pie citām!!!!!

Kas klāj zemi un rotāto!


Lapa viegli bez steigas……

Tā sajūt…. sajūt mieru..

Viņa zin’ kad viņa gulēs kopā ar citām..

un viņa nebūs viena!!!!!


Tā gaidīs….

Gaidīs sētnieku kad tas glāstīs un

projām vedīs…..

Nejau mani……mūs visas

Bet ja tomēr…..viņš neatnāks….

Tad sniegu gaidīs…..jo tas

rotās mani un baudīs!!!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit