Vēsture
Latvija ir zeme pie jūras, tātad viena no tautsaimniecības nozarēm ir zvejniecība. Tā kā zivju ir daudz, tās ēd visdažādākajos veidos, un viens no tiem ir konservi. Veikalos šprotes lielā klāstā ir joprojām, bet garša un sastāvs - atšķiras.
Tiem, kas šprotu zelta laikus neatminas, tas var šķist dīvaini, bet fakts, ka ar šprotu likšanu galdā lepojās, ir patiess. Šprotes ilgu laiku bijušas īsteni latviska delikatese, un tie, kas nogaršojuši labas, kvalitatīvas šprotes, to neapšauba. Iecienītākais un tradicionālākais šprotu konservu veids ir šprotes eļļā. Un Rīga, starp citu, ir arī pirmā vieta, kur šprotes gatavotas. Un kur gan labāk, ja ne pašā dzimtenē tās ēst?
Kādu laiku Eiropas Komisija šprotu ražošanas procesu gribēja mainīt, jo uzskatīja, ka tradicionālā kūpināšanas metode var būt kaitīga veselībai. Tomēr Zemkopības ministrijai un Latvijas zivsaimniekiem izdevās nosargāt šo tradicionālo tautsaimniecības nozari.
Kas īsti ir konservos?
Šprote - tas nav zivs nosaukums. Šprotu bundžās var būt atšķirīgas zivis - brētliņas vai reņģes. Tās ir ļoti līdzīgas, un abas ir siļķu dzimtas zivis, bet brētliņas ir sīkākas. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā šprotu bundžās pildīja brētliņas, kuras arī uzskatīja par šproti delikatesi. Tomēr PSRS laikā šprotu ražošanas standarti mainījās, un vienīgais parametrs bija zivs garums. Tikpat labi konservos varēja pildīt garākas reņģes vidusdaļu.
Šprotu garšu veido:
- zivs veids un kvalitāte - svaigas kūpinātas zivis viennozīmīgi būs garšīgākas un sulīgākas par saldētām un pēc tam kūpinātām zivīm. Ja zivtiņas konserviem šķiro ar rokām, tās būs rūpīgāk atlasītas. Šprotu konservos var būt brētliņas vai reņģes, bet svarīgi, lai tās nav ķertas vasarā, jo tad konservi būs rūgtāki. Labākās ir ziemā ķertas brētliņas, jo tad tās ir treknākas. Vasarā ķertas zivis ir lētākas;
- kūpinājuma procedūra - ar kādu malku, kādā vidē tas tiek darīts. Parasti tā ir baltalkšņa malka. Svarīgi, lai kūpinot neatvērtos šprotu vēderiņi;
- eļļa - ļoti svarīgs garšu ietekmējošs elements. Kūpinātajām šprotēm pievieno eļļu un sāli, tādējādi sterilizējot. Ja vēlies šprotes ar mazāku kaloriju saturu, iegādājies šprotes želejā.
- iepakojums - tas var būt gan konservi, gan burciņas, caur kuru stiklu šprotes pirms iegādes var arī apskatīt.
Mīts par kaitīgumu
Eiropas Savienības direktīva nosaka, ka benzopirēna līmenis šprotēs nedrīkst pārsniegt 5 mikrogramus uz kilogramu. Benzopirēns ir ķīmiska viela, kas rodas, apstrādājot produktus augstā temperatūrā, arī kūpinot. Šprotu ražotāji gan uzskata, ka šie ierobežojumi ir pārspīlēti, jo, piemēram, grilējot gaļu, tajā var būt daudz lielāks benzopirēna līmenis. Lielos daudzumos šī viela var izraisīt saslimstību ar vēzi.
Šprotu ražošana ir tradicionālas tautsaimniecības piemērs, un, līdzīgi kā citas tradicionālas saimniecības nozares, tā jāsargā un jāatbalsta. Latvijā pat dibināta biedrība Rīgas Šprotes, kurā apvienojušies vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi, kas ražo produktu "Rīgas šprotes eļļā". Konservi "Rīgas šprotes eļļā" tiek gatavoti no īstajām izejvielām - Baltijas jūrā ķertām brētliņām un augu eļļas. Produkta ražošanā pārstrādes uzņēmumi ievēro Latvijas standarta noteikumus. Biedrībā Rīgas Šprotes ir 6 uzņēmumi, no kuriem vecākais dibināts jau 1931. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
