Stelpes pienotavā kopš 1. novembra valda klusums. Vienīgie, kam šeit palicis darbs, ir apsargi."Tā ir traģēdija," saka uzņēmuma kādreizējā darbiniece pensionēta stelpiete Maiga Kurčanova.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
 "Mēs, vecie darbinieki, zinām, kādas tradīcijas bija izkoptas. Pienotava bija ieguvusi augstas darba kultūras uzņēmuma nosaukumu. Man žēl arī abu slēgto ražotņu darbinieku."

Pašlaik apsardze, ko finansē "GE Money Bank", nodrošina nekustamā īpašuma neaizskaramību. Kopš pagājušās nedēļas nogales ražošanu pārtraukusi arī akciju sabiedrības "Siera nams" Stelpes ražotne.

31. oktobrī "Bauskas Dzīve" vēl sastapa dažus strādniekus. Andris sacīja, ka viņš cer atrast darbu tepat, Stelpē, iespējams, strādās minerālūdens pildīšanas uzņēmumā. Esot saņemts piedāvājums braukt uz Cesvaini, kur "Siera nams" paredz darīt to pašu, ko Stelpē. Daži kolēģi apsverot arī šādu variantu. Tas ir saprotams, jo patlaban piensaimniecības speciālistiem gluži vienkārši šajā nozarē Bauskas rajonā darba vairs nav.

"Bauskas Dzīve" lūdza "GE Money Bank", "Bauskas piena" lielākā kreditora, amatpersonu komentāru saistībā ar pašreizējo situāciju uzņēmumā. Atbildi sniedz Renārs Bulgakovs, "GE Money Bank" Juridiskās pārvaldes direktors: "Banka sadarbībā ar jebkuru klientu cenšas būt pretimnākoša, kā arī rast konstruktīvus risinājumus sarežģītās situācijās. Taču, ievērojot gan Latvijas Republikas normatīvos aktus, gan biznesa ētikas normas, uzskatu par nekorektu publiski apspriest informāciju par bankas klientu statusu."

Ražošana ir apstādināta, bet divos namos, kas savulaik būvēti, lai Stelpes pienotavā strādājošajiem nodrošinātu mitekļus, dzīve turpinās. Taču tā kļuvusi sarežģīta un nestabila vairāku apstākļu dēļ.

Tradicionāli siltumu dzīvojamām mājām nodrošināja pienotava. Līdz ar katlumājas slēgšanu tas vairs nenotiek. Visi dzīvokļi ir privatizēti, un izveidota dzīvokļu īpašnieku sabiedrība "Noras. Bērzi". Tās pārvaldnieks Ilmārs Ivanovs skaidro plašāk, kādi draudi pastāv: "Ar pienotavu ir ne tikai kopīga siltumapgāde, tādā pašā veidā tiek nodrošināts aukstais ūdens, kanalizācija, attīrīšanas ierīču darbība. Vienai ēkai nav autonoma elektrības pieslēguma, tas tieši saistīts ar uzņēmumu."

Ivanovu un arī pārējos iedzīvotājus satrauc neziņa. Viņi «Bauskas pienam» par visiem pakalpojumiem ir samaksājuši laikus saskaņā ar noslēgto līgumu un tajā noteiktiem tarifiem. Ivanovs uzskata - jārod kontakts ar "GE Money Bank" kādu pārstāvi, lai precizētu situāciju, kurā nokļuvuši divu 18 dzīvokļu namu iemītnieki. Viņš ilgus gadus strādājis Stelpes pienotavā un pārzina komunālo saimniecību un tehniskās iespējas: "Iedzīvotāji nevar "pavilkt katlumāju". Tādēļ esam rēķinājušies, ka siltums un karstais ūdens būs jānodrošina pašiem. Izmantosim elektriskos sildītājus, būs jāgādā boileri."

Taču kritiskie punkti ir jau pieminētā aukstā ūdens apgāde un elektrības nodrošinājums vienai ēkai. Ivanovs neslēpj, ka apsvērts variants par atsevišķa dziļurbuma ierīkošanu. Viņaprāt, to nav iespējams izdarīt šajā rudenī un gadā, jo tuvojas ziema un vajadzīgi dažādi saskaņojumi. Vispirms nepieciešama vienošanās ar īpašnieku, kura zemē varētu atrasties dziļurbums.

Kaut arī "Bauskas Dzīve" interesējās, kāda būs "GE Money Bank" rīcība saistībā ar diviem daudzdzīvokļu namiem, nekāda informācija šajā sakarā netika sniegta.

Stelpes pagasta padomes priekšsēdētājs Elmārs Jukonis zina par divu māju iedzīvotāju likstām. "Bauskas Dzīvei" viņš sacīja, ka patlaban nesaskata iespēju, kā palīdzēt likstās nokļuvušajiem iedzīvotājiem.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju, kādai Šveices kompānijai esot interese par "Bauskas piena" pirkšanu. Uzņēmums pašlaik ir pārdošanas procesā, un ļoti daudz kas atkarīgs no tā, vai šis darījums notiks. Uz to cer tie Stelpes pienotavas darbinieki, kuri ir savas nozares patrioti un, lai cik grūti klātos, pieļauj, ka ražošana tiks atsākta. Daudziem tas būtu pats labākais risinājums, arī Bauskas rajonam kopumā, jo uzņēmējdarbības sašaurināšanās skar ne vienu vien.

Maiga Kurčanova, runājot par krīzi Stelpē, uzskata: "Es tomēr nesaprotu brīvās Latvijas likumdošanu. Vai tiešām nepastāv nekāda kontrole pār privātuzņēmēja darbu, vai tam nav jānodrošina kādas garantijas ar saistītajiem objektiem?"

Šajā gadā, tiekoties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, "Bauskas Dzīve" ir vaicājusi arī viņam, kā vērst uz labo pusi problemātisko situāciju akciju sabiedrībā "Bauskas piens". Atbilde skanējusi, ka tas ir privāts uzņēmums, kura darbā valsts institūcijas neiejaucas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form