Dzīvnieku bija pamanījis viņas vīrs Ziedonis, kurš, ejot pārsiet bullīti, ar to sastapies aci pret aci. Sākumā šķitis, ka tas varētu būt krokodils, tomēr nelūgtais viesis bijis labestīgi noskaņots, pacēlies pusstāvus, pēc tam aizšļūcis pa zāli pāri grāvim mežā. Viss liecinot, ka tas ir zālēdājs, jo tur, kur mielojies, zāle nogriezta kā ar nazi, nesmādējis arī zirņus, no tiem lejasdaļā palikuši tikai stublāji. Satraukums bijis tik liels, ka mājas iedzīvotāji vērsušies pat pie profesionāliem glābējiem, tie ielūkojušies mežā, krūmos, taču no meklētā rāpuļa - ne ziņas, ne miņas. Īpatnas pēdas jau pirms tam manītas arī pār ceļu pie Stūrīšiem un citur. - Kamēr nav zināms, kas tas par zvēru, baidāmies iet pat uz mežu ogās, jo nevar taču neko zināt.
Vai mazums bijis tādu gadījumu, kad pilsētnieki atbrauc uz laukiem un izmet dzīvniekus, kuri viņiem sākuši traucēt, - teica Amoliņa, pieļaujot, ka tā, iespējams, varētu būt arī iguāna.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta direktora vietnieks Andris Urtāns izteica vairākus minējumus par Latvijā dzīvojošajām sila un pļavas ķirzakām, tomēr lēsa, ka tās nevarētu būt tik garas. Viņš aicināja iedzīvotājus vismaz nofotografēt (kaut mobilajā telefonā) pēdas vai dot ziņu rezervāta speciālistiem, ja gadītos kāda jauna sastapšanās. Biologs sprieda, ka rudens un ziema tādam dzīvniekam, kas ievests no siltajām zemēm un izkļuvis brīvībā, noteikti būs liktenīgi aukstuma dēļ.