Ir pienācis pasakains rīts, kad paverot aizskaru ieraugam, ko pa nakti sastrādājis un vēl joprojām pie tā strādā sniega vīriņš. Viņš ir neapgurdināms, skraida šurpu turpu, met vienu loku pēc otra, un no saviem augstumiem noskatos kā tas ietekmē mūs. Arī mani šodien pārņēma vēl nebijusi interese pavērot cilvēkus ielās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kur bijis kur ne, daudzas sejas rotāja apmierinājums un acīs spīdēja neviltots mirdzums, kurš aizstūmis projām iepriekšējo dienu drūmumu. Ar katru dienu vairāk un vairāk es pārliecinos par to, cik mums gan maz vajag, lai paši mainītos, nomestu drūmās sejas maskas, aizgaiņātu nelabās domas, un elpu ievilkuši, grūtumiem pāri skatīdamies varam doties uz priekšu. Uz priekšu jaunā dienā un drīz jau jaunā gada gājumā.

Ziemassvētki. Tie nu vairs nav aiz kalniem. Svētki, kuri katram mums ir savādāki. Svētki, kurus katrs izjūtam un arī svinam savādāk. Atceros, reiz mammas un tēva stāstīto Ziemassvētku braucienu pa piesnigušu mežu, kamanas velk bērītis, visi satuntuļojušies, lai sala tēvs netiek klāt, dzied dziesmas un izbauda brīnišķīgo, ko daba mums dod, un ko tik reti mēs spējam no dabas ņemt.

Vai Tev uzreiz negribas pie sevis dungot "Reiz mežā dzima eglīte, un mežā auga tā cik skaista, slaida zaļoksna, bij ziemā vasarā. Velk kamaniņas bērītis..."? Mani pārņem patīkamas trīsas, jo šis fragments mani ir jau "iemetis" Ziemassvētku noskaņās un arī atmiņās. Jā, - atmiņas. Ja paraugās atpakal, pašķetina pavedienus kuri ir ietīti kamoliņā ar uzrakstu "Ziemassvētki", vari saskatīt ļoti dažādu krāsu dzīparus. Ir priecīgie, un arī bēdīgie.

Vai Jūs kaut kad esat izdarījuši secinājumus par iepriekšējiem Ziemassvētkiem? Es iepriekš tam nebiju iedalījusi īpašu laika limitu, bet nu to darīšu jau otro reizi. Daudziem ir grūti ieskatīties drūmajos pavedienos, bet kad esi ticis iekšā un ticis ar to galā, nākamajā gadā tev šāda dzīpara nemaz nav. Un tas nu ir lielākais Ziemassvētku prieks, esi kaut mazliet pie sevis pastrādājis. Un arī laiks tam ir atrasts, kaut vienmēr sūkstāmies par laika deficītu. Hei, šodien vēl nemaz neesmu runājusi par Ziemassvētku brīnumu. Kas tas tāds, vaicās kāds, cits teiks, ka pagājušo gadu viņam tikusi kāda kripatiņa no tā, bet vaicāts, kas tas bija, lielais zinātājs atvairoties un izvairoties sāk smelt pilnīgi citu tēmu.

Brīnumu es atrodu ļoti daudzās lietiņās, tikai nezinu vai varu to dēvēt par Ziemassvētku. Katrā svecītes liesmiņā ir brīnums, katrā saņemtajā dāvanā ir brīnums, katrā... vajag tikai saskatīt, vai ne?

Nedrīkst sūdzēties par to kas bija, kas ir un kas būs. Nav vērts! Labāk veltīsim katram smaidu, ja vajag sniegsim palīdzīgu roku un vēlēsim Ziemassvētku labāko noskaņojumu! Un ā, re če, viens labais dzīpars šī gada kamoliņam nopelnīts! Lai šie svētki ir ar Jums mani mīļie un tuvie!

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form