Es pārdomāju, es labošos

Un Latgalei morāli atdošos

Un, zelējot Lāčmaizes klaipu

Es dvēselē metīšu laipu


Uz Kārsavu, Rēzekni, Preiļiem

Ar domām, nevis ar meiliem

Aiz Balviem (uz Abrenes pusi)

Ar vaidiem un nopūtām (klusi)


Es krištopāns, aperāns, stirāns

Es Izidors, Boļuss i Doņs

Es nodzēries Joņs – sievas tirāns

Es cilvēkbērns, vienkārši Boņs


Bet dzīvošu Rīgā vai tuvu tai

Un runāšu galotnes raujot

Vēl Latgales zemītei mīļotai

Brīdi atmatā atpūsties ļaujot


27.02.2006.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!