kamēr doma sit sudraba liesmu

kamēr pasaule ceļas un plok

draugi uzvērpsim zaļgano dziesmu

ledus gāļaino vējaino to


antīks gobelēns sen jau mūs vajā

ieaust peizāžā tīko kas stingst

liksim gāļaino vējaino vaļā

tā lai kurlajiem bungādas džinkst


kamēr sienas sedz premjeru plikņi

ripo eiras un kopprodukts aug

mēs šai kazino pacelsim likmi

paši būsim sev pēdējais draugs


mūžu vadīsim bargāk un cēlāk

metafizikā provēsim nirt

dzīve nodos mūs agrāk vai vēlāk

nāves tiesā lūgs laulību šķirt


katram jakutam krievam un leitim

zobos atņirgtos nošņirkstēs smilts

vai tu uzvalkā miris vai kleitā

lejup laidīsies mūžības tilts


kuslā dzīvības šķiedriņa risīs

dvēsle aizmuks kā norāvies suns

latvju etnosa nozīme dzisīs

ledus gāļainās sāgas kur dun


visus notvertos ziemeļu pļavās

antīks gobelēns atainot prot

dziesmu zaļgano uzvērpsim skaļāk

lai šī pasaule izzūd un top
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit