Tiesa 3.aprīlī nolēmusi atcelt Jūrmalas pilsētas domes Būvvaldes 2006.gada 4.oktobra būvatļauju no tās pieņemšanas dienas, informēja JAB pārstāvis Guntis Grūba.
Būvdarbu norisi Bulduros, 3.līnijā 1a un 4.līnijā 1a, Karginu kaimiņi pamanīja 2007.gada maijā - pāris mēnešus pēc tam, kad attiecīgajā teritorijā sākās aktīvi parka labiekārtošanas darbi un ap villu "Adlera" uz betona pamatiem tika būvēts 1,8 metrus augsts metāla žogs. Jūrmalas iedzīvotāji vērsušies JAB, jo raizējas, ka būvdarbi kāpu aizsargjoslā neatbilst Aizsargjoslu likuma un Meža likuma prasībām.
JAB vērsās tiesā, jo teritorijā iekļautie zemesgabali saskaņā ar Jūrmalas pilsētas attīstības plānu atrodas teritorijā "Dabas pamatnes" un saskaņā ar Aizsargjoslu likumu - Rīgas jūras līču krasta kāpu 300 metru aizsargjoslā. Teritorijā atrodas mežs un mežainās Jūrmalas kāpas, kas atbilst Latvijas īpaši aizsargājamiem un Eiropas Kopienu Biotopu nosacījumiem. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes lektores Brigitas Laimes un eksperta Kristapa Vilka sagatavotajā atzinumā "Par detālo plānojumu teritorijām Jūrmalas pilsētā" norādīts, ka šajā teritorijā salīdzinoši lielu platību aizņem viens no jutīgākajiem meža augšanas apstākļu tipiem - sils, kas lielākajā daļā teritorijas ir vecāks par 200 gadiem un ir reti sastopams Latvijā. Atzinumā norādīts, ka zemesgabala transformācija, kāpu reljefa pārveidošana vai zemsedzes iznīcināšana šajā teritorijā nav pieļaujama.
Atļaujot veikt žoga būvniecību Bulduros, pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas aizliedz ar žogiem norobežot pieeju jūrai, kā arī traucēt kājāmgājēju brīvu pārvietošanos.
JAB pieteikumā tiesai uzsvērts, ka meža zemes transformācijai bija nepieciešama Ministru kabineta atļauja, taču tā saņemta vairākus mēnešus pēc tam, kad Jūrmalas dome izsniegusi būvatļauju un Karginu īpašumā jau noritēja būvdarbi. Turklāt Valsts meža dienesta Rīgas-Ogres virsmežniecība meža zemes transformācijai Bulduros atļauju nav izsniegusi.
JAB Ministru kabineta atļauju meža zemes transformācijai parka iekārtošanai pārsūdzēja Administratīvajā rajona tiesā, kas pērn 11.martā to atcēla. Spriedums stājās spēkā pērn 12.septembrī.
JAB pieteikumā minēti arī citi procesuāli pārkāpumi būvatļaujas izsniegšanā, taču šis arguments kļuva par pamatu, lai tiesa 3.aprīlī atzītu būvatļauju un uz tā pamata izdoto rakšanas darbu atļauju par prettiesisku. Tāpēc secināts, ka būvatļauja ir atceļama.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Jau vēstīts, ka līdzīgā kārtā pērn JAB Administratīvā rajona tiesā veiksmīgi apstrīdēja Ministru kabineta rīkojumu par meža zemes transformāciju Upes ielā 1a, kur politiķis un uzņēmējs Ainars Šlesers plāno būvēt privātmāju. Arī šo Ministru kabineta rīkojumu tiesa 27.oktobrī atcēla.
Grūba uzskata, ka šie gadījumi pierāda, ka Jūrmalas dome ignorē tiesu praksi un par spīti līdzīgiem spriedumiem par būvniecību un kāpu zonu aizsardzību turpina pieņemt prettiesiskus lēmumus, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai vajadzētu izvērtēt Jūrmalas domes darbu, jo tā atkārtoti atļaujas neievērot likumu un tādējādi apgrūtina tiesu darbu.