Rasas pilienu gana.
Uz nebēdu daiļi zaigo tās...
Sārtu zilzaļu gaismu apkārt sēj.
Paņem rokās draugs!
Vai vari tās gūt?
Laimes mirklis īss...
Kad draugs tās jūt,
Pērles tūlīt jūk...
Tik pirksti mikli top
Pēc tā skaistā mirkļa...
Māte Zeme negrib ļaut
Rīta veldzējošās lāses
Citiem lēti dot.
Žēl gan!
Nav man pērļu rotas tās,
ko mana sirds tā kāro...
...mostos es no miega...
Sapnis projām bēg
kā pa smalku diegu...
Nojausma liek man
Ātrāk paraudzīties ārā
Rīta gaismā žilbinošā ...
Skrienu es pie loga...
Ak, vai!
Pilna zāle
zaigojošu pērļu...
Nu nē!
Zaudēt tagad mirkli brīnišķo?
Bet, pie durvīm kādam kājas svilst,
zvans tik nemitīgi skan...
Skrienu, steidzos, kājas mijas,
Tomēr beidzot slēdzu un rauju durvis vaļā...
Ak, vai!
Mans labais, uzticamais Draudziņš!
Rokas slēpdams
Pretī skūpstam sniedzas viņš.
Bet, tad rokām skaujot mani,
Ieraugu tajās pērles spīdam,
Kas aiz loga rotājās...
Tiešām rokās tajās mirdz
Skaista pērļu rota.
Ak, vai! Nu jā!
Ir taču mana šūpļa diena klāt....
Manas rokas mīlas alkās
Draugu tver un cieši, cieši
Kļauj sev pie krūts.
Sapnis brīnišķais ir par īstenību kļuvis!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
