Foto: ČetrasSezonas.lv
Domājot par tēmu eksotiskie augļi, ne vienam vien prātā nāk domas par to, kādi tie baudīti ārvalstu ceļojumos, vai arī par savu pirmo sastapšanos ar eksotiku. Šodien apelsīns un banāns nav eksotika, taču tālajos 90. gados tas bija kas neticams. Daudzi pirmo banāna kumosu izspļāva ārā, kāds, saēdies ananasu, pēc tam staigāja ar sūrstošu muti vēl dažas dienas, kāds vispār visam šim eksperimentam gāja ar līkumu. Šodien visi minētie augļi sen nav eksotika, jo laiks ir pagājis, bet tik un tā pie mums katru dienu nonāk kāds nezināmas izcelsmes un nozīmes auglis, ar kuru nezinām, ko darīt.

Foto: PantherMedia/Scanpix

Svaigā veidā pasiflora Latvijā vēl ir salīdzinoši rets auglis, taču dažādu piedevu veidā to var sastapt nu jau plašā pārtikas produktu klāstā - sulās, jogurtos, tējās, dažādos uztura bagātinātājos. Pasifloras sula kopā ar banānu koncentrātu veido pamatgaršu un smaržu buķeti pasaulē tik populārajai multiaugļu sulai. Un izrādās, ka Dienvidamerikā populārs ir arī pasifloras augļu vīns.

Labākais veids, kā iepazīties ar pasifloru, būtu to pagaršot kādā no valstīm, kur tā aug, taču priekšstatu sniegs arī Latvijā nopērkamās. Baudi to svaigu, pievieno salātiem, Pavlovas kūkai, jogurtam, pankūkām, saldējumam vai pagatavo savu multiaugļu kokteili, sablenderējot vairākus augļus līdz biezam kokteilim.


Foto: Publicitātes foto
Arī papaja (lat. Carica papaya) ir tipisks tropu zemju auglis. Līdzīgi kā pasiflora, tā cēlusies Dienvidamerikā, taču mūsdienās to audzē tropu un subtropu zemēs visā pasaulē. Lielākie papajas eksportētāji ir Indija, Brazīlija, Nigērija, Indonēzija un Meksika.

Papajas augļi nobriest aptuveni 6 metrus augstos kokos un ir ar vitamīniem bagāti, tajos esošie fermenti uzlabo gremošanu un veicina vielmaiņu, tādēļ šī oranžā melone tiek uzskatīta par labu līdzekli cīņā ar lieko svaru.

Tā ir labs sabiedrotais sautējumiem, ievārījumiem, salsām, kokteiļiem, kopā ar garnelēm un gaļām. Bieži tā sastopama dažādos indiešu ēdienos. Papaja izmantojama arī gaļas marinēšanā, jo tajā esošais papaīns mīkstina gaļu. Izplatīta ir arī žāvēta papaja un papajas sukādes.


Foto: Publicitātes foto
Daudzi citrusaugļi latviešu virtuvē kļuvuši ikdienišķāki pat par mūsu pašu ziemeļu citronu jāņogu, bet kumkvats (lat. Citrus japonica), lai gan zināms, vēl arvien ir kas jauns. Vīnogas lieluma ovālā augļa noslēpums slēpjas tā saldajā mizā. Citu citrusaugļu mizas ir mazāk pielietojamas (vairāk marinēt, cepot un vārot), taču kumkvata dzimtenē Ķīnā daļa cilvēku ēd tikai kumkvata mizu, vidiņu atstājot, jo tas ir skābs. Ideāla alternatīva ir ēst visu kopā.

Kumkvata koki mūsdienās ir izplatīti Dienvidāzijā un Klusā okeāna Āzijas piekrastē. Pārtikā visbiežāk tiek lietoti svaigi kumkvati, taču izplatīti arī žāvēti un kaltēti augļi, ko var ēst tāpat vai pievienot brokastu putrai, pudiņiem, kūkām un daudz kam citam. Svaiga augļa pielietojums, līdzīgi kā citiem citrusaugļiem, ir ļoti plašs - tas bagātinās ievārījuma, salātu, marināžu, kokteiļu un konditorejas izstrādājumu garšu. Dekoratīvā izskata dēļ to bieži izmanto arī, lai izdaiļotu ēdienu.


Foto: Publicitātes foto
Par līčijas dzimteni tiek uzskatīta Ķīna, bet mūsdienās to kultivē arī Taizemē, Vjetnamā, Ziemeļindijā, Dienvidāfrikā, ASV un citur. Garšas un struktūras ziņā līčija atgādina vīnogu, taču to apņem ciets apvalks, kuru uzturā neizmanto. Augļi izmantojami svaigā veidā vai konservēti, savukārt salātiem svaigu garšu piešķirs līčiju etiķis.


Foto: Publicitātes foto
Mango ir visizplatītākais tropu auglis, tā īpatsvars ražošanā ir aptuveni 50 procentu. Droši vien tieši tāpēc mango ir pieejamākais tropu auglis arī pie mums.

Latvijā gandrīz katrā dārzā aug ābeles, un tropu joslas valstīs līdzīgi ir ar mango kokiem. Arī mango augļi, līdzīgi kā āboli, ja tie netiek ķīmiski apstrādāti, mēdz būt tārpani. Zināms, ka mango koka izcelsmes zeme ir Indija, kas šodien ir arī lielākā mango eksportētāja. Tai seko Ķīna, Pakistāna, Meksika, Taizeme, Indonēzija un Brazīlija.

Mango ir ne vien ļoti garšīgs, bet arī veselīgs pārtikas produkts. Tā sastāvā ir A, B, C grupu vitamīni, dzelzs, kalcijs, magnijs un mangāns. Tā sastāvā ir arī vērtīgās polinepiesātinātās taukskābes Omega 3 un Omega 6. Atsevišķi pētījumi pierāda, ka mango sastāvā esošie antioksidanti palīdz cīņā ar ādas un prostatas vēzi. Lai vērtīgās vielas labāk uzsūktos, ēdot svaigu mango, ieteicams tam, līdzīgi kā burkānu sulai, pievienot nedaudz eļļas.

Izvēloties mango, svarīgi ir, lai augļa miza būtu gluda, spīdīga, bez plankumiem vai citiem bojājumiem. Auglim jābūt stingram, taču, piespiežot ar pirkstu, tanī būtu jāpaliek nelielām iedobītēm. Bieži pārtikas veikalos Latvijā pieejamie mango nav pilnībā nogatavojušies, taču istabas temperatūrā tie kļūst gatavi dažu dienu laikā.

Mango pielietojums kulinārijā ir ļoti plašs. To izmanto sulu, kompotu, dažādu desertu pagatavošanā. Tas lieliski sader ar gaļu, rīsiem, garnelēm un ir neaizstājams indiešu un meksikāņu virtuvēs, kur izplatīta uzkoda ir, piemēram, mango ar čili un sāli. Man pašai ļoti patīk, kā mango „draudzējas" ar vistas gaļu. Pamēģini pagatavot mango zupu, sablenderējot augli kopā ar piparmētrām un baziliku, un pasniedz to kopā ar saldējumu.


Foto: Publicitātes foto
Mangostāna (Garcinia mangostana) izcelsme meklējama Zunda un Moluku salās. Mūsdienās mangostānu audzē Taizemē, Indijā, Malaizijā, Kambodžā, Vjetnamā, Austrālijā, Filipīnās, Dienvidaustrumāfrikā, Karību reģionā un citur.

Saldie un sulīgie augļi, kas paslēpti zem violetās mizas, pazīstami savās enerģētiskās vērtības dēļ. Citiem tropu augļiem saraksts ar faktoriem, kā auglis pozitīvi ietekmē cilvēka veselību, ir garš, turpretī mangostānam tas ir ļoti, ļoti garš. Kāda leģenda vēsta, ka Anglijas karaliene Viktorija izsludinājusi 100 sterliņu mārciņu atlīdzību (citos avotos - bruņinieka titulu) tam, kurš atnesīs viņai mangostāna augli.  Iespējams, šīs leģendas dēļ mangostānu dēvē arī par augļu karali.

Violetais auglis ir unikāls antioksidantu avots, tā sastāvā ir visvairāk ksantonu (vispēcīgākie dabīgie antioksidanti), ko zinātnieki dēvē par superantioksidantiem. Tāpat tā sastāvā ir minerāli, mikroelementi, vitamīni, fermenti u.c. Zinātnieki uzskata, ka mangostāns ir labs antidepresants, tas kavē novecošanos, paildzina šūnu mūžu, stiprina imunitāti, uzlabo ādas stāvokli, veicina asinsriti, mazina nogurumu, palīdz cīņā ar lieko svaru, mazina holesterīna līmeni un asinsspiedienu, uzlabo kuņģa un urīnceļu veselību, mazina drudzi, cīnās ar Parkinsona un Alcheimera slimību, veicina acu veselību, atvieglo alerģijas un var palīdzēt novērst vēzi.


Foto: Publicitātes foto
Pirmās liecības par šo zvaigznei līdzīgo augli meklējamas Indijā, Indonēzijā un Šrilankā, taču karambolas augļu koki izplatīti visā Dienvidaustrumāzijā, Latīņamerikā, Karību jūras salās un ASV dienvidu štatos.

Karambola, līdzīgi kā citi tropu augļi, ir bagāts vitamīnu avots. Ēdams ir gan augļa pildījums, gan miza. Karambolu bieži izmato ēdiena dekorēšanā, dažādu sulu un ievārījumu gatavošanā. Dienvidaustrumāzijā karambolu sautē kopā ar krustnagliņām un cukuru, Ķīnā to mēdz vārīt kopā ar zivīm, savukārt Filipīnās karambolu mēdz ēst arī ar sāli.

Foto: Publicitātes foto

Visbiežāk pitaiju ēd svaigu, un vislabāk, ja tā ir atdzesēta. Pievieno desertos, augļu un lapu salātos.

Vislabāk uzglabāt ledusskapī. Auga miza nav ēdama.

Foto: Publicitātes foto

Visbiežāk tos ēd tieši svaigus, kas arī ir visveselīgāk. Ar tiem var garnēt salātus un dažādus Āzijas ēdienus, pievienot sieram, vārīt ievārījumu.

Miza un kodols nav ēdami.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!