Truksnis: Jūrmalas nākamā gada budžets varētu būt nedaudz lielāks
Foto: EPA/LETA

Jūrmalas 2011. gada budžets būs pagājušā gada līmenī, varbūt pat nedaudz lielāks, intervijā laikrakstam "Diena" piektdien sacīja kūrortpilsētas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Tomēr tas nav optimisms, tas ir pesimisms," saka domes priekšsēdis, norādot, ka lielāko daļu Jūrmalas budžeta veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis – šogad ieņēmumi no šī nodokļa plānoti virs 20 miljoniem latu, ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir 3,8 miljoni latu. Ja valdība paliek pie savām nostādnēm par nodokļa likmes paaugstināšanu mājokļiem, tad no tā prognozējamie ieņēmumi nākamgad ir 5,5-5,8 miljoni. "Tas ir virtuāls pieaugums, jo iedzīvotāji vienkārši nebūs spējīgi samaksāt," intervijā saka Truksnis.

Viņš intervijā atzīst, ka faktiski ir dubultojies "mājokļa nodokļa" parāda apmērs, dramatiski ir pieaudzis to personu skaits, kuras nevar samaksāt vai atliek maksājumus. "Tāpēc mēs ieņēmumu pieaugumu varam plānot, bet nez vai tas īstenosies naudas plūsmā," viņš uzsver.

Mērs domā, ka Jūrmalas dome ātrāk par janvāra vidu budžetu nepieņems.

Runājot par lietām, kuras pilsētā nav līdz galam sakārtotas, Truksnis atzina, ka sasāpējis jautājums ir sabiedriskās tualetes, ko "mēs mēģinām risināt ar konteinera tipa tualešu izvietošanu, bet vienmēr to ir par maz un nepietiek".

"Jāsaprot, ka budžeta samazinājums šajā gadā un pagājušā gada beigās bija milzīgi liels. Kas attiecas uz parku, skvēru kopšanu, ielu tīrīšanu - nepieciešamajā minimumā mēs to nodrošinām, proti, ielas netīrām katru dienu, bet izbraucam divreiz nedēļā. Citas pozīcijas mēs nevaram tā samazināt - par telpām, apkuri, elektrību ir jāmaksā tik, cik jāmaksā," skaidro mērs.

Mērs skaidro, ka nodeva no iebraukšanas maksas, no kuras Jūrmala ieņem mazliet virs miljona latu gadā, "aiziet kopējā budžetā, no kura ir skaidri redzams, ka mēs tikpat, ja ne vairāk iztērējam tūrisma infrastruktūras nodrošināšanai, dabas aizsardzībai, arī Raga kāpai, dabas takām, Ķemeru Nacionālajam parkam". Viņš atgādina, ka sākotnējais mērķis, kāpēc 1996. gadā nodevu ieviesa, bija tranzītplūsmas samazināšana cauri Jūrmalai, lai liktu vadītājam divreiz padomāt, vai braukt cauri vai apkārt Jūrmalai. Nākamgad nodevu celt nav paredzēts.

"Es neesmu tāds optimists kā Ministru prezidents, kurš paredz eiro ieviešanu 2014. gadā, bet, ja tas notiks un nodeva vēl būs, tad automātā metīsim divu eiro monētas, kas būs nedaudz vairāk nekā šobrīd. Ir apspriesti arī dažādi varianti: nesezonā atcelt maksu pavisam, bet sezonā noteikt divus latus, bet šobrīd tas nav aktuālākais jautājums," stāsta mērs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form