Pie kā tikai cilvēki negriežas, cīnoties ar lielo ēstgribu un tā uzticamo pavadoni - lieko svaru. Drosmīgākie nolemj pielietot ķirurģiskās operācijas vēdera samazināšanai, citi lieto speciālus gredzenus kuņģa sašaurināšanai. Daži lieto tabletes, kuras iedarbojas uz galvas smadzenēs esošo ēstgribas centru.
Novājēšana kļūst par tik uzmācīgu ideju, ka cilvēki mēģina visu, ko var. Bez tam iztērē kaudzi naudas, mēģinot visus iespējamos preparātus, kuri sola ātri un uz visiem laikiem novājēt. Vispopulārākā pieja, šķiet, ir diēta un badošanās. Cilvēki to dara tādēļ, ka tic, ka kāds no šiem līdzekļiem tiem palīdzēs, bet neaizdomājas par iemesliem, kuru dēļ tie pieņēmušies svarā. Kāda jēga novājēt un pēc tam uzņemt atpakaļ to pašu un vēl vairāk? Nepieciešams izskaust iemeslu - nepareizus uztura ieradumus. Tieši nepareizas ēšanas dēļ liekais svars ir problēma, kas šodien attiecas uz katru trešo.
Neapstrīdamā statistika
64% amerikāņi un gandrīz 50% eiropieši cieš no liekā svara un ar to saistītiem veselības sarežģījumiem. Daudzi no tiem ir zaudējuši jebkādas cerības un nezina, pie kā lai griežas pēc palīdzības. Salīdzinājumā ar posmu no 1994. līdz 1999. gadam, abi šie skaitļi ir izauguši par 10%, bet aptaukošanās no 1970. gadiem ir gandrīz dubultojusies. Iedomājieties uz minūti šos skaitļus uz cilvēku ciešanu fona: 77 miljoni amerikāņu šodien cieš no klīniskas aptaukošanās, 184 miljoniem ir liekais svars. Kāpēc tik lieli skaitļi?
Nepareizs uzturs - "čīzburgeri", "picas", "hotdogi", gatavā, sasaldētā, pārstrādā pārtika – lūk, tas ir šo 77 miljonu ierastais ēdiens. Citu valstu uztura kultūra daudz neatšķiras. Līdzīga situācija ir raksturīga Eiropai, Japānai un vairumam citu attīstītu valstu. Cilvēkiem mūsdienās nav laika sekot līdzi tam, ko tie ēd! Tas ir skumji, ka cilvēkiem nav ne līdzekļu, ne informācijas, ne motivācijas aizsargāt savu pašu svarīgāko īpašumu – veselību, labu pašsajūtu un izskatu.
Kāpēc diēta nepalīdz?
Zema kaloriju satura diētas (500 – 800 kalorijas) var novest organismu pie “badošanās/izdzīvošanas” režīma. Tas nozīmē, ka organisms sāk cīnīties, lai kaut kādā veidā noturētu enerģiju. Šajā gadījumā organisms mēģina tikt vaļā no ūdens rezervēm, lai patērētu mazāk enerģijas tā transportēšanai, kas noved pie vielmaiņas palēnināšanās.
Jebkura veida badošanās organismam ir ekstremāla situācija, jo ar šādu rīcību mēs tam pilnīgi apcērtam iespēju saņem dzīvībai svarīgus elementus: vitamīnus, minerālus, mikroelementus u.c.
Patiesībā laikā, kad tiek ieturēta diēta, organisms cenšas uzkrāt taukus, jo nepietiekamais uzņemto kaloriju daudzums ir signāls, kas liecina par to, ka gaidāms enerģijas trūkums. Tādēļ organisms uzskata, ka situācija ir ekstremāla - tas ar visiem spēkiem mēģina uzkrāt rezerves un atlikt vairāk tauku. Lai nodrošinātu trūkstošo enerģiju, organisms sākumā pārstrādā muskuļu masu un tajā pašā laikā taukus uzkrāj. Muskuļi ir daudzkārt smagāki par taukiem, tādēļ, pārstrādājot muskuļus, svars patiešām samazinās, bet tauku līmenis ne!
Tātad, katru reizi, kad organisms “badojas” uz zemu kaloriju diētas rēķina, notiek ūdens zaudēšana, tauku atlikšana un muskuļu pārstrāde. Svars, protams, samazinās, bet tas nenotiek uz tauku rēķina. Kad cilvēks atgriežas pie pilnvērtīgas barības ar izjauktu (palēninātu) vielmaiņu, barība joprojām pārvēršas taukos tajā pašā “izdzīvošanas režīmā”, kas dažkārt noved pie vēl lielāka svara palielinājuma nekā pirms diētas. Tā ir normāla organisma aizsargfunkcija. Organisms uzskata, ka labāk atlikt vairāk rezervju, lai nākamreiz būtu vieglāk pārdzīvot šādu ekstremālu situāciju.
Neapzinoties šo situāciju, vairums cilvēku laiku pa laikam tomēr mēģina novājēt, izmantojot diētas: franču, rīsa, diļļu, ābolu utt., no kurām, izņemot izsalkuma sajūtu, nav nekāda labuma.
Lieta tāda, ka aptaukošanās (runa nav par endokrīnās sistēmas saslimšanu) rezultāts ir olbaltumvielu aprites traucējumi organismā, ko izraisa neracionāls, nesabalansēts uzturs. Resns cilvēks parasti uzturā patērē daudz dzīvnieku izcelsmes tauku, ogļhidrātu un nesaņem pietiekošu daudzumu aminoskābju, vitamīnu un minerālvielu. Un neviena no augstākminētajām eksotiskajām diētām neaizvieto zaudēto apmaiņā pret olbaltumvielām, bet tieši otrādi - iznīcina tās, jo muskuļu masas pārstrāde ir olbaltumvielu iznīcināšana. Diēta nevar palīdzēt, jo tajā nav sabalansēta uzturvielu sastāva.
Liekais svars = neveselība
- Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem, līdz 60 gadiem nodzīvo tikai 60% resnu cilvēku, līdz 70 gadiem tikai 30%, līdz 80 – tikai 10%.
- Ir izrēķināts: 1kg tauku masas izraisa 300 km (!) papildu asinsvadu kapilāru veidošanos, kas noved pie lieka sirds darba un ātrākas sirds nolietošanās.
- 80 procentiem cilvēku, kas cieš no aptaukošanās, tāpat ir novēroti patoloģiski sirds-asinsvadu sistēmas mērījumi un pirmām kārtām – arteriālā asinsspiediena palielināšanās. Jau pie sākotnējās - pirmās pakāpes aptaukošanās, ateroskleroze tiek novērota katram trešajam.
- Ir noteikts: jo vairāk aug ķermeņa masa, jo vairāk sašaurinās sirds artērijas!
- Pētījumu rezultāti parāda sekojošo: Ja vīrieša vidukļa apkārtmēra attiecība pret gurniem ir lielāka kā 1.0 (t.i, ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz gurnu apkārtmēru) un sievietēm lielāka kā 0.8 (t.i vidukļa apkārtmēram ir jābūt kā minimums par 20% mazākam kā gurnu apkārtmēram), tad tā ir uzskatāma par riska faktora zonu sirds išēmijas slimībām (stenokardija, miokarda infarkts, sirds ritma traucējumi u.c), smadzeņu insultam, cukura diabētam un mirstībai no šiem iemesliem, neatkarīgi no aptaukošanās pakāpes.
- Pēc vieniem datiem, gandrīz 50% hipertonijas (paaugstināts asinsspiediens) slimnieku augsts arteriālais spiediens ir tieši saistīts ar paaugstinātu ķermeņa masu. Pēc citiem datiem, 60 % cilvēku, kas cieš no hipertonijas, novājēšana pati par sevi - bez jebkādām zālēm, palīdzēja normalizēt asinsspiedienu.
- 60-85% gadījumu cukura diabēts ir saistīts ar aptaukošanos. Bet pat neliela novājēšana aiztur cukura diabēta attīstīšanos, un 75% slimnieku neliela novājēšana normalizē glikozes patēriņu.
- Ja svars pārsniedz normālo svaru par 40%, tad audzēja izveidošanās risks sievietēm palielinās par 55%, bet vīriešiem par 33%. Ir noteikts sekojošais: 60% vēža slimību parādīšanās gadījumu sievietēm un 40% - vīriešiem ir saistīti ar nepareizu uzturu.
- Sievietes, kurām rodas piena dziedzera vēzis, kā likums, ir apaļīgākas un garākas, nekā tās, kurām tā nav. Visapdraudētākās ir sievietes, kuru augums pārsniedz 165 cm un svars pārsniedz 70 kg.