Cēsu vicemērs Jānis Rozenbergs laikrakstam stāstījis, ka pēc īpašumu iegādes vietējā būvvaldē jau vērsušies vairāki ķīnieši. Interesējušies par prasībām attiecībā uz ēku apsaimniekošanu un rekonstrukciju. Daži dzīvokļi nopirkti rekonstruētā ēkā pie Žagarkalna, vēl pāris īpašumu vecpilsētā.
Rozenbergs pieļauj, ka ķīniešu interesei tieši par Cēsīm varētu būt divi izskaidrojumi. Pirmkārt, augustā bija atbraukusi Ķīnas televīzija un vēl pirms tam žurnālisti no liela ziņu portāla. Tātad ziņas par tādas jaukas valsts un pilsētas eksistenci parādījās Ķīnas medijos. Varbūt tas iedvesmojis kādu Eiropas uzturēšanās atļaujas kārotāju. Otrs izskaidrojums ir racionālāks – viens ķīnietis veiksmīgi nopircis īpašumu Cēsīs un padevis šo ziņu tālāk radiem, draugiem un paziņām.
”Nebrīnīšos, ja šie ķīnieši pēc gadiem pieciem latviešu valodā runās labāk nekā dažs labs vietējais iedzīvotājs,” spriež vicemērs. ”Situācijā, kad mums regulāri jāraud, ka pašu cilvēki aizbrauc projām, nav slikti, ka kāds arī viņu vietā atbrauc uz Latviju,” laikrakstam paudis vicemērs.
Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistiku šo valstu pilsoņi arī ir aktīvākie nekustamo īpašumu pircēji apmaiņai pret ES uzturēšanās atļaujām. Ķīna savukārt šajā topā ir pirmā no tālajām un eksotiskajām valstīm.
Imigrācijas likums noteic, ka atļauju piecus gadus uzturēties Latvijas un tātad arī pārējā ES teritorijā trešo valstu pilsoņi iegūst, ja iegādājas īpašumu Latvijā vai investē naudu bankās vai kapitālsabiedrībās. Īpašumu pirkšana tomēr ir pārliecinoši populārākais līdzeklis Eiropas durvju atdarīšanai. 100 000 latu Rīgas reģionā un lielās pilsētās vai 50 000 latu laukos, – un ceļš brīvs.
Kopējā Latvijas ekonomikā investētā summa, kopš tā sauktās investoru programmas darbības sākuma 2010. gada jūlijā tuvojas 259 miljoniem latu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēsta, ka līdz vakardienai termiņuzturēšanās atļaujas saņēmuši 4084 cilvēki. Visā Latvijas teritorijā iegādāti 1428 īpašumi.