Mišels Montinjaks nāk klajā ar pārsteidzošu apgalvojumu – ja vīns aizstāj daļu barības, kas parasti tiktu apēsta, tad tas ne tikai neveicina svara pieaugumu, bet pat palīdz notievēt. Kompensējot ar vīnu daļu no uztura sniegtās enerģijas, var panākt svara samazināšanās tendenci. Viņš arī precizē, ko nozīmē notievēt. Ja svars tiks samazināts vienīgi uz to ķermeņa daļu rēķina, kur nav tauku, tas var būt bīstami. Viss ir atkarīgs no tā, ko vīns aizstāj – ogļhidrātus vai lipīdus. Parastu pusdienu beigās izdzerot glāzi vīna, tiek veicināta tauku masas samazināšanās, turklāt vīna iedarbība ir divējāda – no vienas puses, relatīvi samazinās insulīna izdalīšanās, no otras puses, pieaug enerģijas patēriņš.
Dietologs atgādina, ka cilvēkiem gados zarnu trakts barības vielas uzsūc sliktāk nekā jauniem cilvēkiem, tāpēc pat tad, ja izdalīto fermentu daudzums ir minimāls, alkohola noturība ir sliktāka. Turklāt vēl ir apgrūtināta patērētā vīna pārvēršanās par taukiem, kas var uzkrāties. Tas nozīmē, ka lielāku alkohola daudzumu labāk par jauniešiem panes vecāki cilvēki.
300 gramu vīna dienā, ja to izdzer pusdienās un vakariņās, veselam normālas miesasbūves cilvēkam nedraud ar svara pieaugumu. Ja cenšamies notievēt, šāds daudzums vīna neliek uztraukties par svara samazināšanas procesu – gan ar noteikumu, ka tievēt gribētājs atteiksies no tāda paša lipīdu (tauku) daudzuma.
Vecākiem cilvēkiem Mišels Montinjaks iesaka vīna lietošanu ierobežot līdz divām glāzēm dienā, iztukšojot tās ēdienreizes beigās.
Slavas dziesma vīnam
Franču ilgdzīvošanas un procentuāli nelielās saslimstības ar sirds un asinsvadu slimībām noslēpums esot ne jau diētas, kuras viņi neievēro, un arī ne sporta nodarbības, bet gan regulārā sarkanvīna baudīšana. Tieši tāpēc ne tikai Francijā vien tiek popularizēta diēta, kas tiek papildināta ar ikvakara vīna glāzi.
Atbilstoši definīcijai, ka pārtikas produkts ir viela, kas domāta ēšanai un satur mikrovielas un makrovielas, kas spēj apmierināt cilvēka organisma vajadzības, vīns ir pārtikas produkts.
Vīns satur gandrīz visas aminoskābes, maz glikozes un fruktozes, nesatur lipīdus (taukus). Ūdens daudzums vīnā ir atšķirīgs – 730 mililitru saldā vīna litrā, 880 mililitru – 11 grādus stiprā baltvīnā, 920 mililitru – 12 grādu stiprā sarkanvīnā.
Vīnā ir maz nātrija, un tieši tāpēc šo dzērienu atļauts baudīt pat tiem, kam noteikta bezsāls diēta.
Vīnam ir vēl kāda lieliska īpašība – to dzerot, cilvēks uzņem dzelzi, jo tā ir jonizēta un viegli uzsūcas zarnu sieniņās. Taču, ja vīnā ir arī daudz tanīna, dzelzs uzsūkšanās ir apgrūtināta. Visvērtīgākie vīna komponenti ir polifenoli, kas palīdz novērst sirds un asinsvadu mazspēju, kā arī kavē Alcheimera slimības attīstību.
Tiek uzskatīts, ka sarkanvīns mazina iespējamību saslimt ar vēzi, jo vīna sastāvā ir daudz antioksidantu, kas ir svarīgi dažādu audzēju profilaksei. Vīnā esošie antioksidanti neļauj vēža šūnām kļūt ļaundabīgām, palīdz likvidēt jau izveidojušās vēža šūnas, kā arī aizkavē iekaisuma procesus organismā, veicina gremošanu un aizsargā no infekciju saslimšanām. Sarkanvīns, salīdzinot ar citiem dzērieniem, vislabāk pasargā no artēriju sieniņu bojājumiem. Sirds un asinsvadu mazspējas profilaksei svarīgs ir sarkanvīna lietošanas biežums – mērenās devās (ja iespējams, pat katrā ēdienreizē) vīns dod optimālu efektu. Vīna dzeršana epizodiski vai brīvdienās nedod nekādu efektu. Jāatceras, ka svarīgi ir dzert mēreni, ēdienreizēs un regulāri – katru dienu.
Vīns, vairāk gan sarkanvīns, nodrošina arī sirds un asinsvadu sistēmas aizsardzību. Dzerot to regulāri, vīns nodrošina ar nepieciešamo enerģijas daudzumu, stimulē apetīti un uzlabo gremošanas procesus, ka arī mazina sasprindzinājumu. Jo augstvērtīgāks ir vīns, jo lielāks tā profilaktiskais efekts. Visai iepriecinošs ir apgalvojums, ka vīns aizkavē arī novecošanos. Tā vien gribas pēc jaukām vakariņām pacelt sarkanvīna glāzi un pasacīt skaistu tostu.
Senatnē dziednieki uzskatīja, ka sarkanvīns nelielās devās domām piešķir vieglumu, dziļumu. Tomēr šajā dzērienā ir arī tanīni, kas jutīgākiem vīna baudītājiem var izraisīt galvassāpes. Tādā gadījumā jāizvēlas baltvīns, kurā nav tanīnu, kā arī ir mazāk antioksidantu, toties tas ir apveltīts spēcīgākām antibakeriālām īpašībām.
Baltvīna labās īpašības amerikāņu zinātnieki noskaidrojuši kādā eksperimentā, kurā secināts, ka baltvīna lietotājiem plaušu stāvoklis ir labāks nekā cita alkohola patērētājiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka baltvīnā esošie antioksidanti palīdz nodrošināt normālu plaušu darbību. Franču domātāji ir pārliecināti, ka baltvīns arī nodrošina domu vieglumu un fantāzijas lidojumu, kā arī uzlabo gremošanu. Kamēr sarkanvīns pazemina aterosklerozes riska līmeni, baltvīns tikai ierobežo šī riska pieaugumu.
Vēl kāds interesants novērojums – tieši nedzērāji esot pirmie, kas nespējot izturēt smagas un ilgstošas stresa situācijas. Vīns ir tas, kas spēj uzturēt mundru garu, neļauj piezagties grūtsirdībai un apātijai.
Tā kā vīnā ir vīnskābe, ābolskābe un salicilskābe, tas palīdz asimilēt pārtikas proteīnus, kas atrodami gaļā.
Franču dietologs Mišels Montinjaks uzskata, ka vīns jādzer regulāri, bet ne vairāk par divām līdz četrām glāzēm dienām. Viņš apgalvo, ka vīna dzeršanai tikai brīvdienās var būt negatīvs efekts – dzerot to piektdien, sestdien un svētdien, bet pārtraucot to darīt pirmdien, var sākties strauja asins sarecēšana, kas veicina asins recekļu veidošanos un rada infarkta draudus.
Turklāt, kas ir svarīgi – Mišels Montinjaks īpaši izceļ faktu, ka vīnkopības reģionos vērojams vismazākais alkoholisma līmenis.
Francijā mirst mazāk
Izrādās, ka Francijā mirstība sirdslēkmju dēļ ir par 35 līdz pat 56 procentiem mazāka nekā Amerikas Savienotajās Valstīs. Šāda attiecība saglabājas arī tad, ja salīdzina cilvēkus līdzīgā vecumā un ar līdzīgu noslieci uz sirds un asinsvadu slimībām. Izrādās, ka, lai gan Francijas iedzīvotājiem tauku patēriņš ir vienāds vai pat lielāks nekā amerikāņiem, arī holesterīna līmenis ir vienāds, mirstība no koronārās(*) mazspējas francūžiem ir stipri zemāka.
Izrādās, ka mirstība no koronārās mazspējas ir tieši proporcionāla piesātināto tauku un svaigu piena produktu patēriņam. Zemēs, kur uzturā patērē vairāk dzīvnieku izcelsmes jeb piesātinātos taukus un dzer vairāk piena, arī mirstības līmenis ir augsts. Tomēr siera taukus, lai gan arī tajos ir piesātinātie tauki, zarnu sieniņas neuzsūc pilnībā, jo savienojumā ar kalciju organisms tos izvada, atbrīvojoties no kuņģa satura. Arī šis aspekts ir nozīmīgs un izskaidro, kāpēc francūži dzīvo ilgāk.
Vēl mirstība no koronārās mazspējas ir apgriezti proporcionāla augļu, dārzeņu un augu tauku lietošanai uzturā, kā arī alkohola patēriņam. Tiek uzsvērts, ka attiecībā uz sirds un asinsvadu slimībām no visiem alkoholiskajiem dzērieniem tikai vīnam ir spilgti izteikts profilaktisks efekts. To Mišels Montinjaks pārfrāzē šādi: jo lielāks vīna patēriņš uz vienu iedzīvotāju, jo mazāks risks, ka koronārās mazspējas iznākums var būt letāls. Dati liecina, ka valstīs, kur dzer vīnu un ir ilgstošas vīnkopības tradīcijas, piemēram, Francijā, Grieķijā, Itālijā un Spānijā, ir viszemākais mirstības līmenis.
Mēreni lietojot vīnu – vienu līdz četras glāzes dienā –, mirstību koronārās mazspējas dēļ samazina no 15 līdz 60 procentiem salīdzinājumā ar vīna nelietotājiem. Sievietēm vīna nodrošinātā sirds un asinsvadu sistēmas aizsardzība pārstāj darboties, ja viņas dienā izdzer vairāk nekā trīsarpus glāzes vīna.
Izrādās, ka draudi, ko sieviešu dzīvībai rada sirds un asinsvadu mazspēja, samazinās tikai pēc menopauzes, jo daba viņas ir apveltījusi ar aizsardzību – hormonālo sistēmu. Tomēr pēc menopauzes riska līmenis kļūst tāds pats kā vīriešiem.
Tiem, kuri dzer mēreni, bet regulāri, novērojama tā sauktā sliktā holesterīna līmeņa pazemināšanās. Artēriju sieniņu bojājumus izraisa lipīdu (tauku) nogulsnēšanās uz tām, un tas var pasliktināt sirds un asinsvadu darbību, jo šie tauki ir oksidējušies, bet vīnā esošie polifenoli darbojas kā antioksidanti.
Diētas ārsts un notievētgribētāju autoritāte Latvijā Atis Tupiņš neatbalsta nekāda alkohola lietošanu uzturā, lai nostiprinātu veselību vai novājētu. Viņš stāsta, ka ir daudz citu metožu, kā zaudēt svaru. Ne visai bieži gadās redzēt alkoholiķus, kuri nebūtu tievi un neizskatītos slimīgi. Ikvakara vīna glāze ar labajiem nodomiem stiprināt sirds un asinsvadu sistēmu ļoti viegli var pārvērsties arī puspudelē un pudelē, un tad vairs tikai solis šķir veselīgo vīna baudītāju no alkoholiķa. Ļoti riskanti esot lietot ne tikai vīnu, bet jebkuru alkoholu, jo tad gadījumā, ja vienreiz šī glāze netiks izdzerta, cilvēkam liksies, ka viņš jūtas slikti, un vajadzēs izdzert divas un vairāk, lai to kompensētu.
Kurš būs tas, kurš uzņemsies atbildību, lai pateiktu, ka nepieradīs arī pie vienas glāzes vīna vakarā?
(*) Koronārā sirds slimība. Sirdi apasiņojošās artērijas cieši apvijas apkārt sirdij un apasiņo sirds muskuli jeb miokardu. Šīs artērijas sauc par vainagartērijām jeb atvasinot no latīņu valodas par koronārām artērijām (kordona - vainags). No tā arī cēlies slimības nosaukums, jo tās gadījumā novēro sirds vainagartēriju aterosklerotiskas izmaiņas.