..ar pārsalušiem pirkstiem atslēdzu durvis, Tu smaidi un saki, ka gaidīji mani. Tu aizver acis un gaidi manu skūpstu, es arī to sniedzu.. Tu runā par darbu, runā par draudzenēm, Tu atkal esi ikdienišķa.. Es atveru katliņu, tur atkal ir tā pati zupa, kas vakar.. Es uzmetu skatienu TV virzienā, atkal tas pats spāņu seriāls.. Es atkal esmu tajā pašā vietā.. Bet ir taču rudens..
Tad atcerējos cik dzīvot gan ir vienkārši.. ..galvenais taču ir nepielaist vienkāršību savā dzīvē.. ..man ir apnicis, man apnicis Tevi skolot un lolot.. ..paliec sveika..
..es atkal eju pa ielu.. Bruģis ir tik nelīdzens, tas nedaudz pat sitās caur maniem soļiem, tas tracina domas un rīda dusmas. Bet es eju, priecājos par krītošajām lapām, priecājos par lietus lāsēm, kas atkal mazgā manu sirdsapziņu.. ..es nometu mēteli, sāku skriet, nosviedu apavus, sāku lēkāt.. ..es esmu brīvs, es atkal esmu brīvs, mana sirdsapziņa ir brīva!
Piedod, bet mana dvēsele man piespieda pamest Tevi! Piedod, Tu tāpat to nekad nespēsi saprast! Saproti mani kā vēlies, es vairs nebūšu pie Tavām kājām un neiešu uz Tavām mājām..
..neapskaud putnus, arī tie reiz nespēj pacelties no zemes, arī tie reiz paliek turpat uz vietas, nenovēli mani un nenovēl man, paliec kur esi!